Plāninātas ādas transplantāta donorvietas dzīšanas izvērtēšana, izmantojot divus dažādus pārsēja materiālus

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CarePētījuma aktualitāte. Ādas transplantācija ir ķirurģiska metode, kur ādas transplantāts tiek ņemts no veselās ķermeņa daļas (donora vietas) un pārstādīts, lai nosegtu bojātoķermeņa daļu, kas traumēta mehāniskā, termiskā, ķimiskā vai elektriskā veidā, vai zonās, kur notikusi audu nekroze, kā arī zonās, kur audi ir ekscidēti ķirurģiski un pieprasa aizstāšanu ar veseliem audiem. Ādas transplantācija tiek bieži pielietota plastikas ķirurģijā un ir ļoti efektīva metode. Taču ir jāņem vērā daži ar šo procedūru saistīti aspekti, kā piemēram, pēcoperācijas sāpes un asiņošana, kā arī brūces dzīšanas process un rētas estētiskais izskats. Nozīmīgs faktors, kas arī jāņem vērā, ir brūces pārsiešanu biežums, jo tā ir nepatīkama procedūra pacientam, kā arī biežāka pārsēja maiņa ir neefektīvāka izmaksu ziņā. Šie galvenie aspekti ir ietekmējami, izvēloties pēc iespējas labāku pārsēja veidu plāninātas ādas transplantāta donorvietas brūcei, kurš būtu efektīvākais gan izmaksu ziņā, gan sniegtu vislabāko estētisko rētas izskatu, kā arī nodrošinātu ātrāku brūces dzīšanas procesu, ar iespējami mazāk sāpēm un asiņošanu donora vietas brūcē. Ir veikti daudz pētījumi, kur tiek salīdzināti dažādi pārsiešanas materiāli plāninātas ādas transplantāta donorvietas kopšanai. Tomēr šajos pētījumos lielākoties uzmanība tiek vērsta uz pārsēju savstarpējo salīdzināšanu, bet mazāk pievērsta uzmanība detalizētai analīzei par noteiktiem pārsēju veidiem. Šī iemesla dēļ informācija par atsevišķiem pārsēju veidiem nav pilnīga, piemēram, kādu pārsēju izmanto pie noteikta veida brūces, brūces vietas un situācijas, kā arī par nepilnībām un sarežģījumiem, kas var būt saistīti ar konkrēto pārsēja veidu. Pētījuma mērķis ir pētīt epinefrīna pārsēja efektivitāti donora vietas kopšanā un salīdzināt to ar pētījumos visbiežāk pielietoto hidrokoloīda pārsēju.Hidrokoloīda pārsēji tiek uzskatīti par iecienītākajiem pārsējiem pie plāninātas ādas transplantāta donorvietas apstrādes, tomēr tie ir saistīti ar tādām komplikācijām, kā hematomas vai infekcijas pievienošanos, kas var sarežģīt un pagarināt brūces sadzīšanu un ietekmēt estētisko rētas izskatu. Pētījuma mērķis ir parādīt, ka plāninātas ādas transplantāta donora vietas brūces mitrināšanu nav labākā pieeja brūces apstrādei sākuma posmā, lai panāktu pēc iespējas labāku brūces dzīšanu, mazāk asiņošanas un sāpju pēcoperācijas periodā, kā arī mazāk komplikācijas un mazākas kopējās izmaksas, kas saistītas ar papildus materiāla pielietošanu brūces apstrādei. Lai noteiktu optimālāko pārsēja veidu plāninātas ādas transplantāta donora vietas apstrādei, būtu nepieciešams šo jautājumu aplūkot no citas perspektīvas un izmēģināt jaunu pieeju, sekmējot pirmo brūces dzīšanas procesa fāzi- hemostāzi. Pētījumā izmantotās metodes: Randomizēts prospektīvs kohorta pētījums pacientiem, kuriem tika veiktas dažāda veida rekonstruktīvas operācijas un izmantots plāninātas ādas transplantāts. Indikācijas plāninātas ādas pārstādīšanai bija dažādas.Topicality: Skin grafting is a surgical method of transplanting skin tissue onto another area of the body that got injured due to mechanical, thermal, chemical or electric trauma or areas in which necrosis occurred as well as areas where tissue was surgically removed and needs to be replaced. Skin grafting is frequently performed in plastic surgery and is a very effective method. Still there are aspects connected to this procedure that need to be considered, including the post-operative pain and bleeding as well as the wound healing time and aesthetic outcome. The amount of wound dressing changes also is a crucial point to consider since it often is an unpleasant procedure for the patient as well as less cost effective, the more wound dressing changes are needed. These key points are influenceable by choosing the best possible wound dressing for the split thickness skin graft (STSG) donor site that on the other hand should be as cost effective as possible as well with the aim of achieving the best possible aesthetic outcome and fastest wound healing with the least possible pain and blood loss on the donor site. Many studies were done in which several STSG donor site dressings are compared to each other. In these studies, the focus lies more on the comparison but less on the detailed information about the individual dressings. Due to that fact, thorough information about the individual dressings are neglected as for example which dressing is better to use in certain wound types, locations and situations or the detailed information about the disadvantages or complications that could be connected to a specific dressing. The Aim of Research is to examine the efficacy of an epinephrine wound dressing and compare it to a more commonly used, hydrocolloid dressing by taking other wound dressings into account as well. The hydrocolloid dressings are considered one of the favored dressings for STSG donor sites but are connected to complications such as bruising, wound infections and therefore often less satisfying aesthetic results. The aim of the research is to demonstrate that focusing on moisturizing the STSG donor site might not be the best approach to achieve the best possible wound healing, the least post-operative pain and bleeding, the least complications and least costs for material and wound care. The detection of the optimal STSG donor site dressing might be accomplished by looking at the matter from another angle and trying a new approach which is aiding the first step of wound healing – hemostasis. Research methods: A randomized, non-blinded, prospective cohort study which was conducted on patients undergoing reconstructive operations in which STSG were required. The patients’ indications for the skin graft surgeries were different underlying conditions