Kultūras identitāte Latvijas daudzkultūru sabiedrības kontekstā

Multikulturāla sabiedrība ir svarīga mūsdienu iezīme. Nekad agrāk sabiedrības nebija tik savstarpēji saistītas un atkarīgas viena no otras. Šis ir apstāklis, kas jāpieņem. Arī saskaņā ar R. Mallu (R. Mall), visai cilvēcei neeksistē viena kultūra, tāpēc ir jāciena, jābūt tolerantam pret dažādu kultūru vērtībām. M. Gurprets (M. Gurpreet) uzskata, ka kultūra tiek uztverta kā orientieru sistēma. Cilvēki ar divām (vai mazāk) atšķirīgām orientieru sistēmām komunicē cits ar citu. Ja viņu rīcība ir virzīta uz tuvināšanos, viņi centīsies atrast kopīgo un pārvarēt atšķirīgo. Turpretī, ja interakcijas dalībniekiem svarīgāka ir abpusēja norobežošanās un sava pārākuma izjūta, viņi uzsver atšķirības un ignorē kopīgo vai arī to interpertē kā atšķirīgo. Analizējot situāciju Latvijā, M. Dirba raksta, ka pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas 1991. gadā, daudziem cittautiešiem radās identifikācijas problēmas, vajadzība pārdefinēt savu identitāti, īsti nejūtot piederību Latvijas valstij, tomēr identificējoties ar Latvijas sabiedrību un vēl joprojām jūtot ciešu saikni ar etnisko dzimteni Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, kur palikuši radinieki. Pēc M. Dirbas domām, Latvijas kultūras pamats ir latviešu kultūra, jo Latvija ir vienīgā vieta, kur latviešu valoda un kultūra var brīvi attīstīties. Cittautiešiem svarīgi izprast un cienīt latviešu kultūras vērtības. Savukārt, abpusējības princips nozīmē, ka arī latviešiem jāciena mazākumtautību kultūra. Turklāt pēdējos gados Latvijā ir strauji pieaudzis ārvalstu iebraucēju skaits, un aktuāla kļūst arī viņu integrācija Latvijas sabiedrībā. Arī mūsdienu augstskolas vidi var raksturot kā daudzkultūru izglītības vidi. Tāpēc pētījumā bija svarīgi noskaidrot, kā Latvijas daudzkultūru vidē studenti – gan latvieši, gan krievu valodā runājošo tautību studenti, gan arī ārzemnieki raksturo savu kultūras identitāti, paužot viedokli šādos jautājumos: 1) Vai mana kultūras identitāte ir pietiekami stipra, lai saglabātos? 2) Kā citas kultūras identitātes ietekmē manu kultūras identitāti? 3) Kā es definētu „daudzkultūru identitāti”? 4) Vai es vērtēju pozitīvi, ja mana kultūras identitāte veidojas kā „daudzkultūru identitāte”? Pētījuma galvenie secinājumi: Kultūras identitāti var skaidrot kā indivīdu piederību kopīgai kultūrai, valodai un vēsturei, ar kuru viņi sevi identificē, kura viņiem ir svarīga. Citu kultūru ietekme mūsdienās ir dabisks un nenovēršams process, tāpēc kultūras identitāte ir mainīga. To ietekmē vide, t. i., vieta un apstākļi, kur dzīvojam, un ar kādiem cilvēkiem komunicējam. Lielākā daļa latviešu un ārzemju studentu, salīdzinot ar krievu valodā runājošajiem studentiem, savu dzimtās kultūras identitāti vērtē kā pietiekami stipru, lai tā saglabātos. Lielākā daļa krievu valodā runājošo studentu savu kultūras identitāti raksturo kā daudzkultūru identitāti, atzīstot galvenokārt latviešu kultūras ietekmi tās veidošanās procesā. Pēc krievu valodā runājošo studentu domām, latviešu kultūras identitāte ir mazāk ietekmējusies no krievu kultūras, jo latvieši vienmēr ir centušies saglabāt savu kultūru, norobežojoties no citām identitātēm. Salīdzinot ar krievu valodā runājošiem studentiem, latviešu studenti un ārzemju studenti nozīmīgāk vērtē vēsturiskās pieredzes lomu viņu kultūras identitātes veidošanā. Vairāk latviešu un ārzemju studentu uzsver nepieciešamību aizsargāt un saglabāt savu kultūras identitāti, norobežoties no citām identitātēm. Citu kultūru ietekme, kā arī vienai kultūrai piederīgo savstarpējā sašķeltība, nespēja vienoties, pieņemt kopīgus lēmumus un vērtēt, cienīt citas kultūras identitātes tikpat augsti kā savējo (tad problēma par ietekmi vai apdraudējumu tiks atrisināta) tiek minēti kā galvenie apdraudējuma cēloņi studentu dzimtās kultūras identitātes saglabāšanai. Daļa latviešu studentu uzskata, ka definēt viņu kultūras identitāti ir diezgan sarežģīti – viņus raksturo gan dzimtā kultūras identitāte, gan tajā pašā laikā kolektīvā vai „pasaules kultūras identitāte”. Indivīda