Temporal species turnover and plant community changes across different habitats in the Lake Engure Nature Park, Latvia

Veģetācijas dinamikas izpētē reti ir gadījumi, kad monitoringu vienlaicīgi veic vairākās atšķirīgās ekosistēmās. Tomēr šāda veida pētījumi ļauj padziļināti izprast veģetācijas struktūras un pazīmju izmaiņu mehānismus. Šajā pētījumā aplūkotas lakstaugu stāva izmaiņas, sugu aprite un sugu skaita-laika attiecība dažādu biotopu griezumā 12 gadu periodā ILTER monitoringa stacijā Engures ezera dabas parkā. Sugu aprite laikā definēta kā atšķirība sugu sastāvā starp diviem laika periodiem. Sugu skaita-laika attiecība tika novērtēta, izmantojot slīdošo logu pieeju. Detrendētā korespondentanalīze izmantota, lai noskaidrotu ikgadējās izmaiņas sugu sastāvā. Sugu skaits un kumulatīvais skaits, kā arī daudzveidība izteiktāk mainījās sugām bagātākajos nemeža biotopos, bet mazāk - meža biotopos. Sugu aprite stipri atšķīrās starp biotopiem, un tā nebija saistīta ar biotopu stabilitāti, kā tas konstatēts citos līdzīgos pētījumos. Sugu skaita-laika attiecība sešos biotopos bija stipri zemāka, nekā minēts līdz šim publicētos pētījumos. Tas varētu būt skaidrojams ar kopējo platuma grādu sugu daudzveidības gradientu, jo līdzšinējie pētījumi veikti galvenokārt zemajos platuma grādos, bet šajā pētījumā apskatītie biotopi reprezentē boreālo zonu. Augstajos platuma grādos gan sugu daudzveidība, gan aprite ir zemāka nekā zemajos platuma grādos. Veģetācijas dinamika nabadzīgā zālājā skābā augsnē, starpkāpu ieplakā, zāļu purvā un kāpu mežā interpretējama kā fluktuācijas. Sausā un mitrā mežā un piejūras zālājā bija novērojamas veģetācijas virzītas izmaiņas jeb sukcesija (attiecīgi - kserofitizācija, sugu sastāva nomaiņa un aizaugšana). Pludmales veģetācijas izmaiņās konstatētas gan dabiskas sukcesijas pazīmes (veģetācijas saslēgšanās), gan antropogēni izraisītu fluktuāciju pazīmes