Preliminary Studies on Microbial Biomass and the Microarthropod Community as Soil Health and Quality Indicators in Urban Grasslands, Rīga as an Example / Sākotnējie Pētījumi Par Augsnes Mikrobiālo Biomasu Un Augsnes Sīkposmkāju Sabiedrībām Kā Augsnes Veselības Un Kvalitātes Indikatoriem Rīgas Pilsētas Urbānajos Zālājos

Antropogēnais piesārņojums tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē augsni pilsētās. 2014. gadā uzsākts pētījums par augsnes kvalitāti urbānajos zālājos Rīgā. Pētījuma mērķis bija noteikt augsnes mikrobiālo biomasu un augsnes sīkposmkāju kopienu dažādu zālāju augsnēs Rīgā un izvērtēt iespējas tos izmantot kā pilsētvides augsnes veselības un kvalitātes rādītājus. Rīgā atšķirīgos pilsētas rajonos tika izvēlēti seši dažāda lieluma parauglaukumi ar atšķirīgām vietas apbūves īpatnībām, ielu un dzelzceļu tīkla blīvumu un transporta noslogojumu, vidi piesārņojošo objektu iespējamo ietekmi, kā arī citām, urbānu vidi raksturojošām īpatnībām. Substrāta izraisītas elpošanas metode izmantota, lai noteiktu augsnes mikrobiālo biomasu. Atsevišķos parauglaukumos tika ievākti un uzskaitīti augsnes sīkposmkāji - Mesostigmata ērces, Oribatida un Collembola. Kopā parauglaukumos ievākti vairāk kā 9300 augsnes sīkposmkāji, no tiem 4500 Collembola, 3400 Oribatida un 1400 Mesostigmata ērces. Konstatētas statistiski nozīmīgas augsnes mikrobiālas biomasas atšķirības starp parauglaukumiem. Vairumā parauglaukumu (izņemot stipri ietekmētu parauglaukumu Z. Meirovica bulvārī) laikā no jūlija līdz oktobrim augsnes mikrobiālā oglekļa saturs būtiski palielinās. Lai iegūtu precīzākus rezultātus, nākotnē nepieciešama augsnes mikrobiālās biomasas noteikšanas metodes optimizācija