Maģistra darbā pētīts Satversmes 111.panta garantētā „medicīniskās palīdzības minimuma” tiesiskais un faktiskais ietvars, kā arī analizēts, vai valsts savus pienākumus šajā jomā pilda maksimāli ievērojot tiesiskuma, vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu, lai ikviens, neatkarīgi no tā materiālā vai fiziskā stāvokļa, varētu baudīt valsts garantēto „medicīniskās palīdzības minimumu”. Darba mērķis ir izpētīt starptautisko un nacionālo tiesisko regulējumu Satversmes 111.pantā ietverto pamattiesību tvērumā un analizēt tā īstenošanas problemātiku Latvijā. Darba rezultātā tiek sniegti priekšlikumi tiesiskā regulējuma uzlabošanai, lai nodrošinātu ikvienam savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu valsts apmaksāto veselības aprūpi.In the Mast...