Rhetorical and interdiscourse analysis of political discourse during the Second Spanish Republic and the Spanish transition to democracy: the cases of Manuel Azana and Felipe Gonzalez

Sekojošais darbs ir veltīts divu līderu politisko runu analīzei, divos atšķirīgos laikmetos 20.gadsimtā Spānijā: otrā Spānijas Republika un pāreja uz demokrātiju. Darba mērķis ir izanalizēt runas, lai atrastu kopīgo un atšķirīgo, kā arī izmaiņas stilistikas un oratora kompozīcijā starp diviem tā laika autoru pārstāvjiem no nesenās spāņu vēstures. Darbs ir sadalīts trijās daļās. Darba teoretiskajā daļā tika skaidroti tādi koncepti kā retoriskā un interdiskursīivā analīze, kā arī vēsture. Prakstiskā daļa ietver teorijas pielietošanu, lai veiktu nepieciešamo analīzi. Autore ir veikusi iecerētos darba uzdevumus un analizējusi trīs runas no katra politiķa, balstoties uz trijām retoriskajām fāzēm, veikusi analīzi par laikemtu raksturojumiem, struktūras organizāciju atšķirībām un to klātbūtni katra politiķa oratorijā. Uz doto brīdi ir daudz semantiskās un vēsturikās analīzes, kuras ietver politisko runu apskati, bet ir diezgan maz darbu, kas būtu saistīti ar retorisko analīzi. Mūsdienās Latvijā nav novērota politisko runu retoriskā un interdiskursīvā analīzes pētīšana.The present work is dedicated to the analysis of the political discourses of the leaders of two different epochs of the XXth century: The Second Spanish Republic and the Transition to democracy. The objective of the work is to analyze the discourses, to establish the differences and similarities, the changes in the stylistics and oratorical composition between two authors representative of different epochs from the recent history of Spain. The work is divided in three parts. During the investigation the theoretical part of the study was centred on the theoretical concepts like the rhetoric and the interdiscoursive analysis, and on the historical context. The practical part includes the theory application to do the necessary analyses. The authoress has carried out the proposed tasks and has analyzed three speeches of each politician, basing on three rhetoric phases and has managed of observing the characteristics of the epochs, the differences of structure organization and the presence of the represented in the oratory of each of the politicians. Today there are many semantic and historical analyses of the political discourses, but there are very little works dedicated to the rhetorical analysis. Nowadays in Latvia there are no investigations on the rhetorical and interdiscoursive analysis of political speech