The problem of demarcation of human sciences in philosophy of Karl Popper

Darbā analizēta Karla Popera zinātnes filozofija, pievēršoties viņa demarkācijas kritērijam un problēmām tā attiecināšanā uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Autors izklāsta indukcijas problēmu, Popera noraidošo viedokli induktīvu slēdzienu izmantošanā zinātnē un viņa piedāvāto risinājumu kritiskā racionālisma veidā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Popera definētajai demarkācijas problēmai un piedāvātajam demarkācijas kritērijam – zinātniskās sistēmas falsificējamībai. Šī kritērija izklāsts ietver Popera redzējumu par empīrisku zinātni, kas ir potenciāli atspēkojama ar empīrisku pieredzi. Autors secina, ka Popers attiecina demarkācijas kritēriju uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm, bet pastāv vairāki argumenti, kas izslēdz šādu iespēju. Savus iebildumus autors pamato no Entonija Gidensa un Jirgena Krica filozofijas perspektīvas.The diploma paper is dedicated to the analysis of the philosophy of Karl Popper and focuses to his criterion of demarcation of sciences and the problems related with adaptation of this criterion to the human sciences. The author explains the problem of induction, negative position of Popper regarding usage of induction in the science and solution offered by Popper in the manner of critical rationalism. Special attention is paid to the problem of demarcation defined by Popper and his offered solution for criterion of demarcation – falsifiability of the scientific system. Layout of this criterion contains vision of Popper regarding empirical science which can be potentially falsified with the empirical data. The author comes with a conclusion that Popper applies his criterion of demarcation also to the human sciences, however, there are number of arguments prohibiting that. Objections of the author are motivated from the perspective of the philosophy of Anthony Giddens and Juergen Kriz