Phenotype - directed personalisation of therapy in type 2 diabetes mellitus patients and criteria of prescription

2.tipa cukura diabēts ir hroniska slimība,kuras izplatība strauji pieaug visā pasaulē.Neraugoties uz izstrādātām vadlīnijām ārstiem,kā sākt2.tipaCD ārstēšanu,ne visi pacienti sasniedz mērķa glikēmiju un glikēta hemoglobīna(HbA1c)līmeni.Izpētīti228akūti hospitalizēti 2.tipaCD pacienti,kuri ārstējās no2013.gada janvāra līdz2014.gada septembrim.Liela uzmanība pievērsta pacientu bioķīmiskajiem radītājiem:triglicerīdi(TG), c-peptīds,HbA1c,GFĀ,ĶMI,ārstam,kas ārstēja noteiktu pacientu,terapijas izvēlei,pacientam izrakstoties no stacionāra. Fenotipiski pacienti sadalīti četrās grupās.Pirmajā grupā bija73pacienti ar hronisku nieru slimību(GFĀ30 kg/m2),66cilvēki bija vecāka gadagājuma pacientu grupā(>65 gadu veci),58pacienti iekļauti grupā ar agrīnu diabētu(mazāk kā10gadi kopš diagnozes noteikšanas).Adipoziem pacientiem,izrakstoties no stacionāra,ārstēšana uzsākta visbiežāk ar insulīna un metformīna kombināciju.Hronisko nieru slimības pacientiem,vecāka gadagājuma un agrīna 2.tipaCD grupā,ārstēšanu uzsāka ar insulīna monoterapiju60%,33%un 38%gadījumu attiecīgi. Insulīna monoterapija pielietota slimniekiem ar c-peptīdu no0,1līdz0,5ng/ml(p2ng/ml.Personām ar TG 7-5,6mmol/l ārstēšanā pielietoja galvenokārt metformīna kombināciju ar insulīnu(p5,7mmol/l DPP-4i kombinācijas ar metformīnu un insulīnu bija pirmā terapijas izvēle 41% gadījumu(p<0,05).Pēc pētījuma rezultātiem netika atrasta saistība starp HbA1c līmeni un pielietotu ārstēšanu.Pacientiem ar HbA1c<7% un no 7% līdz 7,9% pirmās izvēles medikaments bija insulīns.Turklāt insulīns bija arī biežāk pielietots slimniekiem ar HbA1c 8% un vairāk(p<0,05),tomēr nedaudz retāk izmantoja to kombināciju ar metformīnu. Pacientu ārstēšanā piedalījās pieci ārsti,no kuriem trīs izvēlējās ārstēt savus slimniekus visbiežāk ar insulīna monoterapiju.Viens ārsts no pieciem pielietoja galvenokārt insulīna kombināciju ar metformīnu,savukārt piektais ārsts deva priekšroku DPP-4i/metformīna kombinācijai ar insulīnu.Biežākā kombinācija adipoziem slimniekiem,ko ārsti ieteica lietot–bija insulīns kopā ar metformīnu,pārējās grupās–insulīns.Slimniekiem ar zemu c-peptīdu visbiežāk pielietoja insulīna monoterapiju,bet metformīna un DPP-4i kombinācijas ar insulīnu iesaka lietot pacientiem ar augstāko c-peptīdu.Jo augstākā līmenī bija triglicerīdi,jo biežāk pielietoja insulīna monoterapiju, bet jo lielākā līmenī–izmantoja DPP-4i un metformīna kombinācijas ar insulīnu.Noskaidrots,nav nozīmesglikētā hemoglobīna vērtībai medikamentozās terapijas izvēlē.Pielietotā ārstēšana ir atkarīga no ārstējošās personas.T2DM is a chronic disease that is rapidly increasing in prevalence over the world.Despite a number of guidelines for physicians how to start treatment,not all patients achieve target glycaemia and glycated hemoglobin level.There were studied 228 acutely hospitalised patients with T2DM treated from Jan.2013 to Sep.2014.The greatest attention was paid to the patients’ biochemical analyses,such as triglycerides,c-peptide,HbA1c and prescribed treatment,as well as BMI,the physician treated each patient and prescribed therapy after discharge. Phenotypically patients were divided into 4 major groups.The first group included 73 patients with chronic kidney disease(GFR30kg/m2),66 persons represented older patients group(>65 years old) and 58–with early diabetes(<10 years.For patients with obesity after discharge treatment was started with insulin and metformin combination.Chronic kidney disease group,elderly patients and patients with early diabetes were treated more often with insulin alone 60%,33% and 38% of cases respectively.Insulin monotherapy was used for patients with c-peptide 0,1-0,5ng/ml(p<0,05)and with c-peptide 0,6-0,9ng/ml.For patients with c-peptide 1-2ng/ml was used metformin combination with insulin mostly, but 25% of patients with c-peptide more than 2ng/ml were treated most commonly with DPP-4i/metformin combination with insulin. For patients with TG level from 1,7-5,6mmol/l was used metformin together with insulin after discharge (p5,7mmol/l were treated with DPP-4i/metformin combination with insulin(p<0,05). For patients with HbA1c<7% and from 7% to 7,9% the main choice of treatment was insulin. However, patients with HbA1c 8% and more were treated with insulin more commonly (p