Klasiski programmēšanā programmu efektivitāti ir pieņemts mērīt ar darbību skaitu, kas programmai ir jāveic, un atmiņas daudzumu, cik tā aizņems. Šie efektivitātes mērīšanas principi tika pieņemti jau datoru radīšanās pirmsākumos, tomēr tad datori strādāja mazliet citādāk. Viena būtiska atšķirība no moderniem datoriem bija tāda, ka nebija nekādas lielas atšķirības starp procesora darbības ātrumu un atmiņas darbības ātrumu. Šī atšķirība katru gadu ir turpinājusi augt un nav viegli atrodami materiāli ar gan vienkāršiem, gan sarežģīties piemēriem un paskaidrojumiem. Tieši tāpēc šajā darbā tika teorētiski apskatīta gan atmiņas hierarhija, gan tās ietekme uz programmu efektivitāti un ilustrēti gan vienkārši piemēri, gan tiks pārveidotas jau datu...