Duty of the state to protect unborn child's rights

Bakalaura darbā “Valsts pienākums aizsargāt nedzimuša bērna tiesības uz dzīvību” ir aplūkots nedzimuša bērna tiesību uz dzīvību sākuma moments starptautiskajās tiesībās un Latvijas tiesībās. Darbā tiek konstatēts, ka zināmā mērā auglis tiek aizsargāts jau ar tā ieņemšanas brīdi, taču atkarībā no konkrētās valsts ētiskajiem apsvērumiem, nedzimuša bērna tiesību uz dzīvību aizsardzība tiek nodrošināta ar noteiktu augļa attīstības stadiju un pastāvot dažādiem nosacījumiem, piemēram, medicīniskiem draudiem sievietes veselībai. Latvijā nedzimis bērns savu tiesību aizsardzību pastarpināti bauda caur māti jau no tā ieņemšanas brīža, bet subjektīvās tiesības uz dzīvību nedzimušam bērnam piemīt, sākot ar 12. grūtniecības nedēļu (ar atsevišķiem izņēmumiem, medicīnisku apsvērumu dēļ, sākot ar 24. grūtniecības nedēļu). Darbā galvenokārt aplūkotas Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, Latvijas un Vācijas konstitucionālo tiesu secinājumi, kā arī tiesībzinātnieku izteiktie viedokļi saistībā ar nedzimuša bērna tiesību uz dzīvību aizsardzību tvērumu. Ņemot vērā, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa jautājumu par nedzimuša bērna tiesībām dzīvot un sievietes pašnoteikšanās tiesībām ir atstājusi dalībvalstu rīcības brīvības ietvaros, autore darbā secina, ka Latvijā spēkā esošo regulējumu būtu nepieciešams papildināt. Temata aktualitāte ir saistīta ar Latvijas Republikas Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz obligātu konsultāciju ieviešanu pirms lēmuma par grūtniecības pārtraukšanu pieņemšanas. Autore, izpētot līdzīgu tiesisko regulējumu Vācijas tiesībās, secina, ka arī Latvijā valsts pienākums būtu noteikt lielāku nedzimušā bērna tiesību aizsardzību, ieviešot obligāto konsultāciju modeli. Vienlaikus darbā autore uzsver nepieciešamību salāgot gan nedzimuša bērna tiesību, gan mātes tiesību uz dzīvību un veselību, gan arī citu potenciāli aizskarto personu, piemēram, tēva tiesību uz privāto dzīvi aizsardzību.Thesis „Duty of the state to protect unborn child’s rights” looks at the starting moment of unborn child’s rights to live in the international law and law in the state of Latvia. Conclusions are made that to some extent embryo is protected already from the moment of conception, however depending on the ethical considerations of a every country, unborn child’s rights to live are protected from a certain embryo’s phase of development. It is decided based upon different conditions, for instance, the level of threat medically for the woman’s health. In the state of Latvia, unborn child it’s rights has indirectly through his/her mother already from the moment of conception, however the subjective rights to live unborn child has from the 12th week of pregnancy (with some exceptions, from the 24th week of pregnancy, depending on the medical reasons). In the thesis mainly has been researched European Court of Human Rights insights, conclusions of the Constitutional Courts in Latvia and Germany, and also the opinions of different legal scholars about unborn child’s rights to live. Considering the fact that European Court of Human Rights has left the question of unborn child’s rights to live and woman’s freedom of choice for every participating country to decide on their own, the author concludes that law in Latvia considering this, has to be supplemented. The topicality of unborn child’s rights to live is based upon amendments in the sexual and child-bearing law that has been submitted in the Saeima of the Republic of Latvia. These amendments condition that mandatory consultations need to be done before the decision about abortation can be made. Comparing it with a similar regulation in the law in Germany, author concludes that also in Latvia the duty of the country would be to protect unborn child’s rights to live even to a greater extent than now by carrying out mandatory consulations law for the woman. At the same time, author emphasizes the need for the unborn child’s rights to live, mother’s rights to live and be healthy and also other potentially involved person’s (for example, father) rights for the protection of private life to be aligned