Bakalaura darbā veikti vidusdevona Burtnieku svītas nogulumu pētījumi Bezdelīgu klintīs, 28 smilšu paraugiem veikta granulometriskā analīze, veikti slīpslāņojumu mērījumi un interpretēti paleostraumju plūšanas virzieni, izdalītas fācijas, raksturota to secība un diskutēts par nogumumu veidošanās apstākļiem. Pētījuma gaitā secināts, ka Burtnieku svītas nogulumi ir veidojušies upju un jūras pārejas zonā, kurā raksturīgas plūdmaiņu pazīmes, tādas kā māla un vizlas kārtiņas uz smilšu slānīšiem, un novērojams plūdmaiņu cikliskums. Pēc slīpslāņojuma mērījumu rezultātiem secināts, ka straumes plūdušas trijos virzienos – dienvidaustrumu, dienvidu-dienvidrietumu un ziemeļaustrumu, ar izteiktu pārsvaru dienvidaustrumu virzienā. Šāda straumju izkliede...
Barinova Tatjana, 2007. Devona Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumi un fosilijas. Bakalaura darbs. ...
Šī pētījuma mērķis bija raksturot Sietiņu svītas nogulumu fācijas, to asociācijas un sniegt to veido...
Maģistra darbā pētītas devona Arukilas–Amatas svītas sastopamās pēcsedimentācijas izmaiņas Kurzemē. ...
Darba mērķis ir raksturot Burtnieku svītas smilšakmeņu uzbūvi un to veidošanās apstākļus Veczemju un...
Bakalaura darbs ir veltīts Radziņu klintīs sastopamo Burtnieku svītas smilšakmeņu uzbūves raksturoša...
Bakalaura darbā veikts pētījums par Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegto devona Bu...
Bakalaura darbā tiek pētīti vidusdevona Živetas stāva, Burtnieku svītas smilšainie nogulumieži un to...
Baltijā pēdējā desmitgadē ir veikti detalizēti pētījumi atsevišķās vidusdevona slāņkopu daļās ar mēr...
Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalau...
Maģistra darbā raksturoti Kurzemes pussalas ziemeļos atsegtie Narvas svītas nogulumieži, kuri ieprie...
Bakalaura darbā raksturotas devona Arukilas svītā novērojamās smilšakmens pēcsedimentācijas izmaiņas...
Pētījuma mērķis ir izdalīt un detalizēti raksturot Devona Elejas un Jonišķu svītas nogulumu fācijas ...
Bakalaura darbā ir detalizēti raksturoti devona Šķerveļa svītas Gobdziņu ridas nogulumi un to veidoš...
Bakalaura darba ietvaros ir veikti devona Sietiņu svītas nogulumu sastāva, tekstūru un to orientācij...
Darba izstrādes gaitā tika veikti pētījumi Lojas upes atsegumos, lai noteiktu devona Gaujas svītas n...
Barinova Tatjana, 2007. Devona Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumi un fosilijas. Bakalaura darbs. ...
Šī pētījuma mērķis bija raksturot Sietiņu svītas nogulumu fācijas, to asociācijas un sniegt to veido...
Maģistra darbā pētītas devona Arukilas–Amatas svītas sastopamās pēcsedimentācijas izmaiņas Kurzemē. ...
Darba mērķis ir raksturot Burtnieku svītas smilšakmeņu uzbūvi un to veidošanās apstākļus Veczemju un...
Bakalaura darbs ir veltīts Radziņu klintīs sastopamo Burtnieku svītas smilšakmeņu uzbūves raksturoša...
Bakalaura darbā veikts pētījums par Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegto devona Bu...
Bakalaura darbā tiek pētīti vidusdevona Živetas stāva, Burtnieku svītas smilšainie nogulumieži un to...
Baltijā pēdējā desmitgadē ir veikti detalizēti pētījumi atsevišķās vidusdevona slāņkopu daļās ar mēr...
Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalau...
Maģistra darbā raksturoti Kurzemes pussalas ziemeļos atsegtie Narvas svītas nogulumieži, kuri ieprie...
Bakalaura darbā raksturotas devona Arukilas svītā novērojamās smilšakmens pēcsedimentācijas izmaiņas...
Pētījuma mērķis ir izdalīt un detalizēti raksturot Devona Elejas un Jonišķu svītas nogulumu fācijas ...
Bakalaura darbā ir detalizēti raksturoti devona Šķerveļa svītas Gobdziņu ridas nogulumi un to veidoš...
Bakalaura darba ietvaros ir veikti devona Sietiņu svītas nogulumu sastāva, tekstūru un to orientācij...
Darba izstrādes gaitā tika veikti pētījumi Lojas upes atsegumos, lai noteiktu devona Gaujas svītas n...
Barinova Tatjana, 2007. Devona Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumi un fosilijas. Bakalaura darbs. ...
Šī pētījuma mērķis bija raksturot Sietiņu svītas nogulumu fācijas, to asociācijas un sniegt to veido...
Maģistra darbā pētītas devona Arukilas–Amatas svītas sastopamās pēcsedimentācijas izmaiņas Kurzemē. ...