Characterization and comparison of the phenotype and treatment modalities of Type 2 diabetics in Latvia and Canada

KOPSAVILKUMS Cēlonis. Otrā tipa cukura diabēts (T2DM) noteikti rada bažas visā pasaulē tā pieaugošās izplatības, ietekmes uz demogrāfisko situāciju un sava statusa kā neatkarīgā riska faktora mirstībā no sirds un asinsvadu saslimšanām (SAS) dēļ. No virknes sarežģījumiem, kas eventuāli ietekmē vairumu pacientu, SAS ir atbildīgas par vislielāko saslimstību un izdevumiem, tādēļ modificējamu riska faktoru, kas veicina saslimšanu, identificēšanai jākļūst par galveno prioritāti. Vispāratzīts ir individualizētas, multimodālas pieejas terapijai līdz ar asociēto stāvokļu sīku ārstēšanu svarīgums. Divu pilnīgi atšķirīgu diabētisku populāciju salīdzināšana varētu sniegt ieskatu daudzējādos faktoros, kas izraisa komplikāciju sākumu un veicina saslimšanas ārstēšanas pieejas efektivitāti. Mērķi. Galvenais mērķis bija raksturot un salīdzināt T2DM pacientu fenotipa un ārstēšanas modalitātes Latvijā (1. grupa) un Kanādā (2. grupa). Uzdevums bija novērtēt un salīdzināt demogrāfisko profilu, diabētisku sarežģījumu izplatību, modificējamus CV riska faktorus, vidējo glikozilētā hemoglobīna līmeni (A1C) un ārstēšanas pieeju diagnosticētiem 2. tipa diabētiķiem šajās divās grupās. Materiāli un metodes. Šajā retrospektīvajā pētījumā kopā tika iekļauti 225 pacienti. Dati par 1. grupu tika iegūti interviju un pacientu karšu novērtēšanas Latvijā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikā (n = 100) rezultātā. Par 2. grupu dati tika iegūti no pacientu kartēm Rietumtoronto Diabēta izglītības programmā (WTDEP), Leikšoras apgabala vairākpakalpojumu projekta (LAMP) kopienas veselības centrā Kanādā (n = 125). Rezultāti. Vidējais vecums 1. grupai (Latvijā) bija 63,7 ± 9,9 gadi (74 % sievietes), un vidējais vecums 2. grupā (Kanādā) bija 58,8 ± 12,6 (44 % sievietes). Mikroasinsvadu komplikāciju ziņā neiropātija 2. grupā bija izplatīta vairāk nekā 1. grupā (21 % pret 10 %, p = 0,03). Runājot par makroasinsvadu komplikācijām, vainagartērijas saslimšana (35 % pret 19 %, p = 0,01) un perifērisko artēriju saslimšana (10 % pret 2 %, p = 0,02) bija vairāk izplatītas 1. grupā nekā 2. grupā. Novērtējot modificējamos sirds un asinsvadu saslimšanu riska faktorus, abās grupās atklājās ļoti augsta vēdera tukluma izplatība: 98 % 1. grupā un 94 % 2. grupā. 1. grupā tika atklāta augsta hipertonijas izplatība (86 % pret 62 %, p < 0,0001), un tika atklāts augstāks patreizēja smēķētāja statuss (30 % pret 17 %, p = 0,02) salīdzinājumā ar 2. grupu. Modificējamo riska faktoru regresijas analīze parādīja, ka vien patreizējā smēķētāja statuss bija neatkarīgs sirds un asinsvadu saslimšanas veicinātājs 1. grupā (OR 3,69, CI 1,53 līdz 8,93, p = 0,004) un 2. grupā 2 (OR 3,05, CI 1,05 līdz 8,87, p = 0,04). Vidējais A1C 1. grupā bija 7,7 ± 1,4, un 2. grupā tas bija 8,3 ± 1,9 (p = 0,01). Ārstēšanas pieejas novērtējums atklāja daudz intensīvāku glikozes kontroli 1. grupā (Latvijā) salīdzinājumā ar 2. grupu (Kanādā) ar augstāku viena paša insulīna pielietošanu (63 % pret 32 %, p < 0,0001) un apvienojumā ar mutes pretdiabēta zālēm (47 % pret 11 %, p < 0,0001). Secinājumi. Tika atklātas būtiskas demogrāfiskas atšķirības divās grupās ar relatīvi vecāku populāciju 1. grupā, pie kam ar sieviešu pārsvaru. Mikroasinsvadu komplikāciju gadījumā neiropātija bija vairāk izplatīta 2. grupā nekā 1. grupā. Vainagartēriju saslimšanas un perifērisko artēriju saslimšanas bija vairāk izplatītas 1. grupā. Patreizējā smēķētāja statuss bija neatkarīgs noteicošais faktors vainagartēriju saslimšanu izplatībā, tādēļ smēķēšanas pārtraukšana ir svarīgs T2DM vadīšanas komponents. Vidējais A1C bija zemāks 1. grupā, pateicoties daudz intensīvākai un ātrākai hiperglikēmijas ārstēšanai.Background. Type 2 diabetes mellitus (T2DM) is definitely a global concern because of a rapidly increasing prevalence, changing demographics and its status as an independent risk factor for mortality due to cardiovascular disease (CVD). Of the various complications that eventually affect most patients, CVD is responsible for the greatest morbidity and expense and therefore identification of the modifiable risk factors that contribute to it is a top priority. The importance of an individualized, multimodal approach to therapy along with meticulous management of associated conditions is well recognized. Comparing two clearly different diabetic populations may provide insight into the various factors contributing to the onset of complications and the effectiveness of the management approach. Aims. The main aim was to characterize and compare the phenotype and treatment modalities of T2DM patients in Latvia (group 1) and Canada (group 2). The objectives were to assess and compare the demographic profile, prevalence of diabetic complications, modifiable CV risk factors, mean glycated hemoglobin level (A1C) and management approach among established type 2 diabetics in the two groups. Materials and methods. A total of 225 patients were included in this retrospective study. Data for group 1 was obtained by interview and patient file evaluation in the out-patient department of Pauls Stradins Clinical University Hospital, Latvia (n=100). In group 2, data was collected from patient files at the West Toronto Diabetes Education Program (WTDEP) at Lakeshore Area Multiservice Project (LAMP) community health center in Canada (n=125). Results. The mean age in group 1(Latvia) was 63.7 ± 9.9 (74% females) and the mean age in group 2 (Canada) was 58.8 ± 12.6 (44% females). Amongst the microvascular complications, neuropathy was more prevalent in group 2 compared with group 1 (21% vs. 10%, p= 0.03). With regard to macrovascular complications, coronary artery disease (35% vs 19%, p= 0.01) and peripheral artery disease (10% vs 2%, p=0.02) were more prevalent in group 1 than group 2. From the modifiable cardiovascular risk factors assessed, both groups had a very high prevalence of abdominal obesity; 98% in group 1 and 94% in group 2. In group 1, a higher prevalence of hypertension (86% vs. 62%, p< 0.0001) and current smoker status (30% vs 17%, p=0.02) was present compared with group 2. Logistic regression analysis of modifiable risk factors showed that only current smoker status was an independent predictor of CAD in group 1 (OR 3.69, CI 1.53 to 8.93, p = 0.004) and group 2 (OR 3.05, CI 1.05 to 8.87, p = 0.04). The mean A1C in group 1 was 7.7 ± 1.4 and that in group 2 was 8.3 ± 1.9 (p= 0.01). Assessment of the management approach revealed more intensive glucose control in group 1 (Latvia) compared with group 2 (Canada) with higher use of insulin alone (63% vs 32%, p<0.0001) and in combination with oral anti-diabetic drugs (47% vs 11%, p