Study of contact lens aftercare

Bakalaura darbs uzrakstīts latviešu valodā uz 46 lapām. Tas satur 9 attēlus, 4 tabulas, 4 pielikumus, 25 literatūras avotu atsauksmes. Atslēgas vārdi: mīkstās kontaktlēcas, kontaktlēcu kopšana, kontaktlēcu konteineri, konteineru kopšana, mikrobiālais piesārņojums. Darba mērķis: izpētīt, kā mīksto kontaktlēcu kopšanas noteikumu ievērošana, varētu ietekmēt kontaktlēcu bakteriālās kontaminācijas avotus – kontaktlēcu konteinerus. Materiāli: no 23 Latvijā dzīvojošiem mīksto kontaktlēcu lietotājiem, tika ievākti kontaktlēcu konteineri. Personu pieredze mīksto kontaktlēcu lietošanā bija no 1 mēneša līdz 20 gadiem. Nevienai personai tobrīd nebija nekādas acu saslimšanas, iekaisumi vai citas sūdzības saistībā ar acīm. Visas personas papildus aizpildīja aptaujas anketu par kontaktlēcu un konteinera kopšanu. Metode: uzsējumi tika veikti no katra konteinera nodalījuma atsevišķi. Sākotnējā mikroorganismu kultivēšana notika barojošā buljona barotnē un pēc tam cietajā asins agarā. Tad no kolonijas materiāla tika izgatavots mikroskopiskais preparāts un nokrāsots pēc Grama metodes. Tālāk sekoja preparāta apskatīšana mikroskopā 10x100 palielinājumā un veikta orientējoša mikroorganismu identifikācija. Precīzo identifikāciju līdz sugai veica ar datorizēto Crystal ID sistēmu. Rezultāti un to analīze: mikrobiālais piesārņojums tika atrasts 48% (22/46) konteineru nodalījumu. Biežāk atrastie mikroorganismi bija Staphylococcus epidermidis (50%, 11/22), Micrococcus (18%, 4/22), Enterococcus faecalis (9%, 2/22) un Serratia marcescens (9%, 2/22). Retāk mikrobiālais piesārņojums tika atrasts konteineros, kuru lietošanas termiņš bija līdz 1 mēnesim (45%, 5 no 11) un konteineros, kuri tika atstāti vaļā, lai tie izžūtu (25%, 1 no 4), bet konteineros, kuri regulāri tika izslaucīti ar dvieli, lupatiņu vai salveti, baktērijas netika konstatētas. Secinājumi: regulāra konteineru maiņa (1 reizi mēnesī) un žāvēšana vai nosusināšana palīdzētu samazināt piesārņoto konteineru skaitu.Bachelor thesis is written in Latvian. It contains 46 pages, 9 figures, 4 tables, and 25 references. Keywords: soft contact lenses, contact lens care, contact lens cases, case care, microbial contamination. Purpose: researches how comply with the requirements of the care of soft contact lenses could affect the sources of the soft contact lenses bacterial contamination – containers of the contact lenses. Materials: 23 contact lens cases from users of soft contact lenses were used as the research material. The experience in usage of soft contact lenses was from one month to 20 years. No one of these persons at the time of research had any affection, inflammation or other complains of eyes. All participants of the research fulfilled questionnaire about contact lenses and the usage of them. Methods: Bacteriological examination of both compartments of contact lens cases was performed. Nutritient broth and blood agar were used for cultivation of microorganisms. Preliminary identification of isolated bacteria was based on evaluation of cultural and morphological properties in Gram stained smears. For complete identification automated Crystall ID system was used. Results: contamination occurred in 48% (22/46) of contact lens case wells. The most frequently recovered microorganisms were Staphylococcus epidermidis (50%, 11/22), Micrococcus spp. (18%, 4/22), Enterococcus faecalis (9%, 2/22) and Serratia marcescens (9%, 2/22). Microbial contamination was rarely found in lens cases which were used up to a month (45%, 5 of 11) and in cases when lenses were left opened to air dry (25%, 1 of 4) but no contamination was found in cases which were wiped with clean towel or cotton.. Conclusions: frequent replacement of lens cases (monthly) and leaving case opened to air dry or frequent case wiping may reduce microbial contamination in these cases