Connection between upbringing of the parents and their experienced violence in childhood.

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistības starp vecāku audzināšanas pieejām un viľu vardarbības pieredzi bērnībā. Pētījuma gaitā tika ievākti dati no 86 vecākiem (56 mātēm un 30 tēviem), kurās ir vismaz viens bērns vecumā no 3 līdz 7 gadiem. Izlases raksturojums – respondenti vecumā no 21 līdz 57 gadiem. Tēvu vidējais vecums – 32,4 gadi, mātēm - 29 gadi. Bija 39 vecāki kuriem 1 bērns, 35 vecākiem 2 bērni ģimenē, 8 vecākiem bija 3 bērni un 4 vecāki kuriem 4 bērni. Pētījumā izmantotais instrumentārijs: 1) Bērnības traumas aptauja (Childhood Trauma Questionnaire (CTQ), ko izstrādājis D. Bernstins (Fink & Bernstein, 1995). Adaptāciju latviešu valodā veikusi S. Sebre ar kolēģēm, „ Laulību , dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpētes ” pētījuma ietvaros (Sebre, Ļebedeva, & Trapenciere, 2004). 2) Alabamas audzināšanas aptauja – pirmsskolas versija (The Alabama Parenting Questionnaire - Preschool Revision (APQ - PR), Clerkin, Marks, Policaro & Halperin, 2007). Adaptāciju latviešu valodā veikusi 2006. gadā L. Kalniľa maģistra darba ietvaros (Kalniľa, 2006). Tika veikts korelatīvs pētījums, kura rezultātā tika konstatētas statistiski nozīmīgas saistības starp vecāku audzināšanas pieejām un vardarbības pieredzi bērnībā. Apkopojot pētījumā iegūtos rezultātus, var secināt, ka pētījuma mērķis ir sasniegts. Atslēgas vārdi: vardarbība ģimenē pret bērnu, vardarbības riska faktori, vardarbības sekas, iekšējās darbības modeļi, vecāku audzināšanas pieejas.The purpose of this study was to explore the relationship between sense of parenting practices and experience of violence during childhood. During the research data was collected from 86 parents (56 mothers and 30 fathers) which had at least one child aged 3 to 7 years old. Sample characteristics - respondents aged 21 to 57 years. The mean age of the fathers – 32,4 years, of the mothers - 29 years. Were 39 parents with 1 child, 35 parents of 2 children in the family, 8 parents had 3 children and 4 parents with 4 children. The following tools were used in current study: 1) Childhood Trauma Questionnaire (Childhood Trauma Questionnaire (CTQ), developed D. Bernstin (Fink & Bernstein, 1995). Adapted in Latvian by S. Sebre with colleagues „ Marriage, fertility and a positive relationship between parents and children study the pull factor” study (Sebre, Lebedeva, & Trapenciere, 2004). 2) The Alabama Parenting Questionnaire - preschool Revision (The Alabama parenting Questionnaire - Preschool Revision (APQ - PR), Clerkin, Mark, Policaro & Halperin, 2007). Adapted in Latvian by L. Kalnina as part of her Master‟s paper in 2006 (Kalnina, 2006). Has been performed correlative research and the results showed statistically important relation among the satisfaction with parental education approaches and their experienced violence in childhood. Collecting the obtained results of the study can be concluded that the goal set in the study has been achieved. Key words: domestic violence against children, risk factors, consequences of violence, internal operating models, parents educational approach