Emotion regulation and dissociation in woman with eating disorders.

Rezumējums Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot iespējamās sakarības starp ēšanas traucējumiem, emociju regulācijas grūtībām un disociācijas pieredzi, kā arī noteikt, kādas ir atšķirības emociju regulācijā un disociācijā sievietēm ar un bez ēšanas traucējumiem, kā arī sievietēm ar dažāda veida ēšanas traucējumu pazīmēm. Kopumā pētījumā piedalījās 909 dalībnieces, no kurām tālākā izpētē tika izdalītas divas klīniskās grupas: anoreksijas-bulīmijas (n=60) un kompulsīvas ēšanas grupa (n=60), kā arī atbilstoša kontrolgrupa (n=60). Vēlāk ēšanas traucējumu grupas tika sadalītas ēšanas ierobežojumu (n=50) un kompulsīvas ēšanas-attīrīšanās apakštipa grupās (n=50). Pētījuma rezultāti apliecina, ka pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp (a) ēšanas traucējumu pazīmēm un emociju regulācijas grūtībām, (b) ēšanas traucējumu pazīmēm un disociāciju, kā arī (c) starp ēšanas traucējumu pazīmēm un emociju ekspresijas apspiešanu. Pastāv atšķirības emociju regulācijā un disociācijā sievietēm ar un bez ēšanas traucējumiem. Statistiski nozīmīgas atšķirības starp anoreksijas-bulīmijas un kompulsīvas ēšanas grupām netika novērotas nevienā no rādītājiem, starp apakštipu grupām tika konstatētas atšķirības emociju kognitīvajā pārvērtēšanā. No pētījuma rezultātiem var secināt, ka ēšanas traucējumu ārstēšanas procesā svarīga vieta būtu jāierāda emociju regulācijas prasmju uzlabošanai, kā arī disociācijas pazīmju mazināšanai. Atslēgas vārdi: ēšanas traucējumi, emociju regulācija, emociju regulācijas stratēģijas, disociācija.The aim of this study was to find the possible correlations between eating disorders, difficulties in emotion regulation and dissociation, as well as to assess what are the differences in emotion regulation and dissociation in women with and without eating disorders and women with various signs of eating disorder. There were a total of 909 participants, who for the purposes of further study were divided into two clinical groups: a group of anorexia-bulimia (n=60) and a compulsive eating group (n=60), and a control group (n=60). Later the clinical groups were split into eating restraint (n=50) and binge-eating–purging subgroups (n=50). Study results prove, that statistically significant correlations exist between (a) eating disorder characteristics and difficulties in emotion regulation, (b) eating disorder characteristics and dissociation, as well as (c) eating disorder characteristics and emotion expression suppression. There are differences in emotion regulation and dissociation in women with and without eating disorders. Statistically significant differences between groups of anorexia, bulimia and compulsive eating were not observed in any of the indicators; differences were identified in the cognitive reappraisal of emotion between the group subtypes. From the results of the study it can be concluded that improvement of emotion regulation skills, as well as reducing of the signs of dissociation should play in important role in the treatment of eating disorders. Key words: eating disorders, emotion regulation, emotion regulation strategies, dissociation