Relationship between Young Adults’ Attachment Styles and Self-Effectiveness and Behavior Strategies in Conflict Situations.

Bakalaura darbs ir balstīts uz Dž. Boulbija piesaistes teoriju, K. Tomasa divdimensiju konflikta risināšanas modeli un A. Banduras pašefektivitātes teoriju. Balstoties uz teorētiskās daļas analīzi, tika izvirzīts pētījuma jautājums: kāda saistība pastāv starp piesaistes stiliem, pašefektivitāti un uzvedības stratēģijām konfliktsituācijās jauniešiem? Pētījumā piedalījās 60 LU studenti vecumā no 19 – 22 gadiem. Datu ievākšanai tika izmantotas Attiecību stilu aptauja, Tomasa un Kilmena aptauja un Pašefektivitātes izjūtas skala. Rezultāti parāda, ka sadarbības stratēģijas rezultātu paredzēšanā nozīmīgu ieguldījumu dod vispārējā pašefektivitāte. Drošais stils ir nozīmīgi pozitīvi saistīts ar vispārējo pašefektivitāti, kā arī ir nozīmīgi pozitīvi saistīts ar sadarbības stratēģijas izmantošanu, kur šī saistība lielā mērā ir skaidrojama ar vispārējās pašefektivitātes rādītāju ietekmi. Bailīgais stils ir nozīmīgi pozitīvi saistīts ar kompromisa stratēģijas izmantošanu, tomēr šī saistība lielā mērā ir saistīta arī ar respondentu dzimumu. Vispārējā pašefektivitāte ir nozīmīgi pretēji saistīta ar izvairīšanās un piekāpšanās stratēģiju izmantošanu, un nozīmīgi pozitīvi saistīta ar konkurences stratēģijas izmantošanu. Iegūtie pētījuma rezultāti pamatā saskan ar Boulbija un Banduras teorētiskajiem konceptiem, kā arī norāda uz pieņēmumu, ka piesaistes pieredze lielā mērā ir saistīta ar to, vai indivīdam piemīt pārliecība par savām spējām īstenot noteiktu darbības gaitu, kas nosaka viņa iesaistīšanos vai neiesaistīšanos konkrētā darbībā. Indivīdi, kas ir vairāk pārliecināti par savām spējām, vairāk iesaistās konflikta risināšanā un uzstāda augstākus mērķus. Indivīdiem, kam vairāk raksturīgs drošais stils ir augstāka vispārējā pašefektivitāte, kas lielā mērā skaidro viņu spēju izmantot sadarbības stratēģiju. Iegūtie rezultāti dod daļēju izskaidrojumu tam, kāpēc mūsdienās daudz konfliktu neizdodas atrisināt pozitīvā veidā, līdz ar to ļauj meklēt iespējamos problēmas risinājumus. Atslēgas vārdi: darbības modelis, piesaistes stili, konflikts, konflikta risināšanas stratēģijas, uztvertā pašefektivitāte.The graduation paper is based on J. Bowlby’s attachment theory, K. Thomas’s Two- Dimensional Model of Conflict Behavior, and A. Bandura’s Self-Efficacy theory. Research question: what is the relationship between the attachment styles, self-efficacy and conflict-handling modes, was set up by the analysis of the theoretical part. 60 LU students, age 19-22, were involved in this research. Relationship Styles Questionaire, Thomas-Kilmann Conflict Mode Instrument and Self-Efficacy Scale were used for data collection. Research outcome showed that reported use of integration conflict handling mode is significantly predicted by general self-efficacy. Significant positive relationship exists between secure attachment style and general self-efficacy, and between secure style and integration conflict handling mode, where this relationship is largely explained by general self-efficacy effect. Significant positive relationship exists between fearful attachment style and compromise conflict handling mode, however this relationship largely can be explained by respondents’ sex. Significant negative relationship exists between general self efficacy and avoidance and obliging conflict handling modes, and positive relationship between general self-efficacy and competition conflict handling mode. It was concluded, that the results of this study basically correspond with Bowlby’s and Bandura’s theoretical concepts, also it points to an assumption, that attachment experience is largely linked with individual’s sense of self-efficacy to execute certain courses of action, what as follows affect do or do not individual engage in certain behavior. Individuals who have higher self–efficacy engage more in conflict resolution behavior and set up higher goals. Individuals who are more secure have higher general self-efficacy, and that largely can explain their ability to use integration conflict handling mode. Results of this study partly can explain why so many conflicts at nowadays are not resolved in a positive manner, so it is promising for possible solution seeking. Key terms: working model, attachment styles, conflict, conflict-handling modes, selfefficacy