Parent’s Upbringing Style Correlation with Body Function Socialization in Teenagers with Psychosomatic Disorders

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv atšķirības vecāku audzināšanas stilos un ķermeņa funkciju socializācijā pusaudžiem ar un bez psihosomatiskiem traucējumiem, un, vai pastāv sakarība starp vecāku audzināšanas stiliem un ķermeņa funkciju socializāciju? Pētījumā piedalījās divas grupas – viena grupa, kurā iekļauti pusaudži bez psihosomatiskiem traucējumiem un otra grupa, kurā iekļauti pusaudži ar psihosomatiskiem traucējumiem. Katrā grupā bija 30 respondentu. Kopā pētījumā piedalījās 27 meitenes un 33 zēni vecumā no 11 līdz 16 gadiem. Pētījumā tika izmantota metode „Bērni par saviem vecākiem” (ADOR „Roditeli glazami podrostka: psihologiceskaja diagnostika v mediko-pedagogiceskoj praktike”, Vaserman, L.I., Gorkovaja, I.A., Romicina, E.E., 2004). Ķermeņa funkciju socializācijas izpētei tika pielietota Maskavas sociālās un tiesu psihiatrijas valsts zinātniskā centra doktores V. Buliginas izveidota aptauja „Ķermeņa funkciju socializācija” (Bulygina, V., Gulajeva K.,J., 2004). Maģistra darba ietvaros tika pētītas tikai socializācijas rezultāta divas apakšskalas: fiksācijas un komunikatīvās jēgas skalas. Lai atbildētu uz jautājumu, vai pastāv atšķirības vecāku audzināšanas stilos un ķermeņa funkciju socializācijā pusaudžiem ar un bez psihosomatiskiem traucējumiem, tika izmantots t tests savstarpēji neatkarīgām grupām. Lai noteiktu, vai pastāv sakarība starp vecāku audzināšanas stiliem un ķermeņa funkciju socializāciju, tika izmantots Pirsona korelācijas koeficients. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība vecāku audzināšanas stilos un ķermeņa funkciju socializācijā pusaudžiem ar un bez psihosomatiskiem traucējumiem. Pusaudži ar psihosomatiskiem traucējumiem mātes audzināšanas stilu novērtēja kā direktīvāku, naidīgāku, autonomāku un nekonsekventāku nekā pusaudži bez psihosomatiskiem traucējumiem. Arī tēva audzināšanas stils pusaudžu grupā ar psihosomatiskiem traucējumiem tika uztverts kā naidīgāks un autonomāks. Ķermeņa funkciju socializācijā atšķirības konstatētas fiksācijā uz elpošanas funkciju un veselības/slimības modeli, kā arī tendencē elpošanas un ēšanas funkcijas izmantot kā komunikācijas līdzekli. Bez tam konstatēta statistiski nozīmīga sakarība starp vecāku audzināšanas stiliem un ķermeņa funkciju socializāciju. Atslēgas vārdi: audzināšanas stils, ķermeņa funkciju socializācija, psihosomatiski traucējumi, pusaudžiZiel der vorliegenden Arbeit war den Unterschied zwischen Erziehungsstrategien der Eltern und Sozialisierung den kĻrperlichen Funktionen bei Jugendlichen mit und ohne psychosomatische StĻrungen zu untersuchen, und, ob es ein Zusammenhang zwischen Elterns Erziehungsstrategien und Sozialisierung den kĻrperlichen Funktionen besteht? An der Forschung haben 2 Gruppen teilgenommen – Jugendliche ohne und mit psychosomatischen StĻrungen. In jede Gruppe waren 30 Jugendlichen. Zusammen waren 27 Mädchen und 33 Junge im Alter von 11-16 Jahren. Der methodische Komplex umfasste Fragebogen “Kinder Ņber ihre Eltern“ (ADOR „Roditeli glazami podrostka: psihologiceskaja diagnostika v mediko-pedagogiceskoj praktike”, Vaserman, L.I., Gorkovaja, I.A., Romicina, E.E., 2004). FŅr die Erforschung der Sozialisierung von kĻrperlichen Funktionen wurde Fragebogen von dr. Bulygina (Bulygina, V., Gulajeva K.,J., 2004) aus Wissentschaftliches Staatszentrum Serbskovo fŅr Sozial- und Gerichtspsychiatry in Moskau angewendet. Im Rahmen der Magisterarbeit wurden nur 2 Unterskalen untersucht: Fixiertheit und der kommunikative Sinn. FŅr die ÜberprŅfung des Unterschieds zwischen Erziehungsstrategien der Eltern und Sozialisierung den kĻrperlichen Funktionen bei Jugendlichen mit und ohne psychosomatische StĻrungen wurde t - Tests zwischen Unabhängigen Gruppen gerechnet. Eine ZusammenhangsmĻglichkeit zwischen Elterns Erziehungsstrategien und Sozialisierung den kĻrperlichen Funktionen wurde mit Pirson Korrelationsanalyse untersucht. Die Forschungsanalyse hat gezeigt, dass zwischen beiden Gruppen statisch Bedeutsame Unterschied gibt es. Jugendliche mit psychosomatischen StĻrungen bezeichnen ihre MŅtter als mehr direktiv, neidisch, autonom un unkonsequent als Jugendliche ohne psychosomatische StĻrungen. Auch Vaters Erziehungsstil in die Gruppe mit psychosomatischen StĻrungen wurde als mehr neidisch und autonom aufgefast. In Sozialisierung den kĻrperlichen Funktionen wurden Unterschiede in Fixierung auf der Atmung und Gesundheits/Krankheitsmodel, so wie in Tendenz die Atmungs- und Essensfunktionen als Komunikationsmittel zu benutzen festgestellt. Ausserdem wurde statisch Bedeutsame Korrelation zwischen Elterns Erziehungsstrategien und Sozialisierung den kĻrperlichen Funktionen konstatiert. SchlŅsselwĻrter: Erziehungsstil, Sozialisierung den kĻrperlichen Funktionen, psychosomatische StĻrunge, Jugendlich