Legal characteristics from criminal aspect of the money laundering in Latvia

Attīstoties tirgus ekonomikai, kā arī organizētajai noziedzībai, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija Latvijā tāpat kā citās pasaules valstīs ir kļuvusi par sabiedrības problēmu, kuras risinājumi vispirms jāmeklē valsts krimināltiesiskajā regulējumā. Šajā darbā tika pētīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija kā viena no krimināltiesību sastāvdaļām. Darba uzdevums ir veikt teorētisku pētījumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vēsturisko krimināltiesisko attīstību nacionālajos normatīvajos aktos un atbilstoši starptautisko tiesību aktu prasībām, tai skaitā norobežojot šo noziedzīgo nodarījumu pēc pamatsastāva pazīmēm no noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanās un realizēšanas. Pētījuma gaitā tika apkopota tiesu prakse par iztiesātajām krimināllietām pēc Krimināllikuma 195.panta. Kā arī tika veikts pētījums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas krimināltiesisko regulējumu ārvalstīs (Igaunijā, Lietuvā, Krievijā un Vācijā), salīdzinot to ar krimināltiesisko regulējumu Latvijā.Laundering of the proceeds from crime in Latvia as well as in other countries has become a social issue as market economics and organized crime continue to develop and its solutions first of all have to be sought in state’s legal regulation. Work’s task was to carry out theoretical research about the historical development of laundering of the proceeds from crime in national legislation and accordance with the requirements of international legal documents, including delimitation of laundering of the proceeds from crime from acquisition and sale of property obtained by way of crime. Practice of legal proceedings tried by Penal Law’s paragraph 195 was analyzed during the research process. Also research about the legal regulation of the elimination of laundering of the proceeds from crime in foreign countries – Estonia, Lithuania, Russia and Germany – was studied and compared to legal regulation in Latvia. As a result existing imperfections of the national legislation and resolutions in conformity with requirements of international legal documents were detected. Suggestions for elimination of these imperfections were advanced