Settlement in criminal process

Šajā bakalaura darbā tiek pētītas problēmas, kas saistītas ar izlīguma tiesību institūtu, tā piemērošanu praksē. Šī darba mērķis ir identificēt apstākļus, kas kavē un traucē izlīguma procedūras piemērošanu kriminālprocesā Latvijā. Pamatojoties uz veiktās izpētes rezultātiem, autore izvirza vairākus ierosinājumus saistībā ar izlīguma procesu, t.sk.: 1.Kriminālprocesa likumā lielāka loma izlīguma sasniegšanas procesā ir jāparedz profesionāli apmācītiem starpniekiem. 2.Ar nosacījumu, ka iesaistītās puses (cietušais un noziedzīgā nodarījuma izdarītājs) ir izrādījušas pienācīgu interesi izlīguma sasniegšanā, tās nevajadzētu ierobežot laika ziņā izlīguma noslēgšanai, ja vien tās nav pieļāvušas nevajadzīgu vilcināšanos. 3.Kriminālprocesa likumā ir jāveic nepieciešamie grozījumi, lai noteiktu kriminālprocesa apturēšanas iespējas, kamēr noziedzīgā nodarījuma izdarītājs izpilda izlīguma nosacījumus. Izlīguma nosacījumu nepildīšana ir jāparedz kā pamats kriminālprocesa atjaunošanai.This thesis focuses on problems dealing with implementation of such legal instrument of criminal procedure as settlement. The aim of the thesis is to identify factors that hinder the implementation of settlement within criminal procedure in Latvia. On the basis of the research done the author has put forward several proposals regarding the process of settlement, including such as: 1.More important role in settlement process should be granted by law to professionally trained intermediaries instead of persons directing criminal proceedings. 2.Providing they have demonstrated proper interest, parties to criminal offence (victim and offender) should not be limited in time to reach a settlement unless they have afforded unnecessary delay. 3.Necessary amendments to Criminal Procedure Law should be effected providing for suspension of criminal procedure untill conditions of settlement by the offender are fulfilled. Failure by offender to meet the requirements of the settlement should lead to renewal of criminal process