Maģistra darba tēma ir piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu, apskatot tādus jautājumus kā piedziņas vēršana uz laulāto kopmantu un piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu, kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 148.pantu noteikts kā parādnieka mājoklis. Šobrīd Civilprocesa likuma normas paredz iespēju vērst piedziņu uz laulāto kopmantu nenosakot kādu īpašu kārtību, kā tas jāizpilda. Parādnieka laulātā netiek uzskatīta par parādnieci saskaņā ar materiālajām tiesībām, kā arī netiek norādīta izpildu dokumentos. Līdz ar to, vēršot piedziņu uz šādu nekustamo īpašumu, tiek pārkāptas laulātā tiesības uz taisnīgu tiesu. Tāpat arī Civilprocesa likuma un Maksātnespējas likuma normas nerod konsekvenci par to, kas tad uzskatāms par personas mājokli un ...