Inheritance Contract

Latvijas Republikas Civillikums mantojuma atstājējam dod izvēles iespējas attiecībā uz savu mantu, proti, paļauties uz likumu vai izteikt savu pēdējo gribu, taisot testamentu vai slēdzot mantojuma līgumu. Prakse rāda, ka mantojuma līgumus izvēlas slēgt retais, turklāt apšaubīta tiek arī mantojuma līguma institūta nepieciešamība kā tāda. Bakalaura darba mērķis ir sniegt pilnvērtīgu mantojuma līguma institūta apskatu, izvērtēt mantojuma līguma saistošā spēka priekšrocības un negatīvos aspektus, apskatīt mantojuma pieņemšanas un iegūšanas kārtību, norādīt uz problēmsituācijām un to iespējamajiem risinājumiem, paralēli sniedzot salīdzinošu ieskatu Igaunijas un Vācijas mantojuma tiesību regulējumā. Darba uzdevums ir atklāt mantojuma līguma vietu pārējo mantošanas pamatu vidū, norādīt uz priekšrocībām, ko paredz mantojuma līguma saistošais spēks, un pamatot mantojuma līguma institūta nepieciešamību. Autore sniedz mantojuma līguma definīcijas, satura un formas analīzi, norāda uz zvērināta notāra lomu mantojuma līguma sastādīšanas procesā, apraksta, kā zvērināts notārs piešķir mantojuma līgumam notariāla akta spēku un uzņemas atbildību par mantojuma līguma saturu un dalībnieku gribas īstumu. Darbā tiek analizētas mantojuma līguma dalībnieku tiesības un pienākumi. Attiecībā uz mantojuma līguma apstrīdēšanu autore norāda, ka nepieciešams samazināt neatraidāmo mantinieku tiesību apjomu. Autore arī piedāvā ieteikumus, lai uzlabotu līgumiskās mantošanas procesu un atvieglotu līgumiskā mantinieka mantojuma iegūšanas procedūru. Darba nobeigumā autore norāda uz līgumiskās mantošanas vietu starp mantošanas pamatiem un vērtē tās priekšrocības salīdzinājumā ar testamentāro mantošanu. Autores sniegtais izvērtējums balstīts uz Latvijas Republika pieņemtajiem tiesību aktiem, juridisko periodiku, zinātnisko literatūru un tiesu prakses materiāliem.The Civil Law of the Republic of Latvia grants the estate-leaver the right to choose between the possible acts with his/her property, i.e. either to rely upon the law or to express his/her last intent by making a will or by conclusion of an inheritance contract. In practice, the option to conclude the inheritance contract is chosen rarely. Furthermore, the necessity of having a legal institution of inheritance contract as such is being questioned. The objective of this bachelor work is to provide a thorough review of the legal institution of inheritance contract, to evaluate the advantages and negative aspects of the binding force of inheritance contracts, to review the procedure for acceptance of inheritance and acquisition of inheritance, to indicate the problematic issues and the possible solutions as well as consecutively to give comparative insight in the regulation of inheritance rights in Estonia and Germany. The task of this bachelor work is to reveal the rank of inheritance contract among other legal grounds for inheritance, to point out the advantages caused by the binding force of inheritance contract and to substantiate the necessity of the legal institution of inheritance contract. The author gives definitions of inheritance contract, analyzes the content and form thereof, points out the role of sworn notary public in the process of drafting the inheritance contract, describes how a sworn notary public grants to the inheritance contract a validity of a notarial act and undertakes liability for the contents of the inheritance contract and for the authenticity of intent of the contract parties. The rights and obligations of the parties of inheritance contract are analyzed in the diploma work. Regarding disputing of inheritance contract the author has pointed out that it is necessary to reduce the scope of rights of the forced heirs. Also, the author proposes recommendations to improve the process of contractual inheritance and to facilitate the procedure for acquisition of heritage by the contractual heir. In conclusion of the bachelor work the author indicates the rank of contractual inheritance among other legal grounds for inheritance and considers its advantages in comparison to testamentary inheritance. The evaluation provided by the author has been based upon the legislative acts of the Republic of Latvia, legal publications, scientific literature and materials of court practice