International coorporation in area of universal jurisdiction in struggle with crimes against humanity and genocide

Pētījums ir veikts starptautisko publisko tiesību, kā arī starptautisko krimināltiesību jomā, saistībā ar tēmu – starptautiskā sadarbība universālās jurisdikcijas jomā, cīņā ar noziegumiem pret cilvēci un genocīdu. Lai rastu atbildi uz galvenajiem jautājumiem: 1) vai universālā jurisdikcija ir līdzeklis, ar kura palīdzību noziegumus pret cilvēci un genocīdu pastrādājušās personas var tikt sauktas pie atbildības, 2) vai ir alternatīvas, kas aizstātu universālās jurisdikcijas pielietošanu, tiek izvirzīts par nepieciešamu noskaidrot, kas ir saprotams ar jēdzieniem: universālā jurisdikcija, noziegumi pret cilvēci, genocīds un labprātīga starptautiskā sadarbība. Pētot vēsturi, starptautisko, kā arī nacionālo tiesu un tribunālu praksi, dažādu autoru, zinātnieku, profesoru, tiesnešu un citu tiesību zinātāju darbus un atziņas, tiek noskaidrots, ka: universālā jurisdikcija ir veids, kā panākt personu, kas pastrādājušas noziegumus pret cilvēci un/vai genocīdu, saukšanu pie atbildības, taču tam ir daudz mīnusu, kā galvenais minams - ne visas valstis atzīst šo principu par saistošu, jo tas nav iestrādāts to nacionālajā likumdošanā, tāpat nav īsti saprotams, kurām tiesām, nacionālajām vai starptautiskajām, ir tiesības skatīt lietas par noziegumu pret cilvēci vai genocīda izdarīšanu. Būtiskākais secinājums ir tāds, ka, kamēr universālās jurisdikcijas princips netiks nostiprināts kā vispāratzīts, valstīm obligāts un saistošs princips, paraža, tikmēr tā alternatīva ir labprātīgas sadarbības-abpusējas atzīšanas principa pielietošana. Tiek atklātas arī vairākas nepilnības saistībā ar noziegumu pret cilvēci un genocīda jēdzienu definējumu gan starptautiska mēroga tiesību aktos, gan arī Latvijas likumdošanā, proti, varākos normatīvajos aktos genocīds tiek iekļauts noziegumu pret cilvēci sastāvā savukārt citos tas tiek izdalīts atsevišķi. Genocīda jēdziens būtu jāietver noziegumu pret cilvēci sastāvā un, kā vainu pastiprinošu apstākli jānorāda šim noziegumam raksturīgās, specifiskās iezīmes, tādas kā: nacionāla, etniska, rasu vai reliģiska grupa, to iznīcināšana, u.tml., kas atšķirīgas no noziegumiem pret cilvēci. Minētais Latvijas Krimināllikums sevī neietver atsevišķu pantu, kas definētu noziegumus pret cilvēci un sodu par to izdarīšanu. Kā risinājumu tiek piedavāts izveidot atsevišķu pantu, kas ietvertu šī nozieguma definējumu.The research is made in the sphere of international public law as well as criminal law in relation to the aspect of international cooperation within universal jurisdiction, struggle against crimes against humanity and genocide. In order to find answers to the main questions: 1) whether universal jurisdiction is the method assisting in holding criminally responsible those who committed crimes against humanity and genocide; 2) whether there are any alternatives for universal jurisdiction; the task is made to define what the following notions mean: universal jurisdiction, crimes against humanity, genocide and free-will international cooperation. Researching history, international as well as national courts' and tribunals' practices, works and reports by various authors, scientists, professors, judges and other experts in law, it was defined that: universal jurisdiction is the method how to secure holding criminally responsible those people who committed crimes against humanity and / or genocide, however there are still many negative aspects, the main of which is the following – not all states recognize such principle to be binding, since it is not included in the national law, therefore, it is not clear which courts – national or international, may initiate legal proceedings on crimes against humanity or genocide. The key conclusion is that until the principle of universal jurisdiction is recognized as obligatory and binding upon the states, the alternative exists - application of the principle of free-will cooperation - mutual recognition. Various flaws are revealed in connection with definition of the concepts of a crime against humanity and a genocide in both international-scale regulatory enactments and laws of Latvia, in particular, in various regulatory enactments, genocide is defined as a component of crimes against humanity, while in some cases it is defined as a separate notion. The notion genocide should be included in the group of crimes against humanity, and specific or characteristic features of such crime that differ from crimes against humanity should be mentioned as aggravating circumstances - such as national, ethnic, racial or religious group, extermination thereof, etc. The aforesaid Criminal Law of Latvia does not comprise separate article defining crimes against humanity and penalty for the same. Creation of separate article comprising definition of such crime is offered as a solution for that aspect