Remedies applicable by court for the infringements of intellectual property rights

ANOTĀCIJA Tiesību spēks ir to realizācijā jeb piemērošanas iespējās, ko vislabāk parāda tiesiskās aizsardzības līdzekļi, t.i., tiesiski līdzekļi, kurus tiesību īpašnieks var vērst pret savu tiesību aizskārēju. Visplašākais intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līdzekļu klāsts ir civiltiesībās, tomēr Latvijā šo līdzekļu pietiekama apzināšana un izmantošana nav notikusi ne teorijā, ne praksē. Promocijas darba pirmā nodaļa pēta tiesiskās aizsardzības līdzekļu koncepciju intelektuālā īpašuma tiesību kontekstā. Tiek konstatēti šai tiesību nozarei raksturīgie vispārīgie apstākļi, kas ietekmē pret pārkāpumiem lietojamos civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā arī meklēta šo līdzekļu vieta tiesību sistēmā un normatīvajos aktos. Tiek analizētas problēmas, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku un sabiedrības interešu līdzsvara nodrošināšanu, un doti labākie risinājumi, kā sasniegt pēc iespējas likumīgu un taisnīgu rezultātu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu lietu izskatīšanā. Tiesā piemērojamos intelektuālā īpašuma tiesiskās aizsardzības līdzekļus var iedalīt divās grupās: pagaidu un galīgie līdzekļi. Otrā darba nodaļa specializējas pagaidu aizsardzības līdzekļu izpētē, kas piemērojami līdz lietas izskatīšanai pēc būtības. Šādi līdzekļi izmantojami, gan nodrošinot pierādījumus un prasību, gan nosakot pagaidu aizsardzības līdzekli, gan pieprasot pierādījumus un informāciju. Īpaša uzmanība pievērsta galvenā speciālā intelektuālā īpašuma tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļa - pagaidu pienākumrīkojuma – terminoloģijas izstrādei un piemērošanas apstākļu izziņai. Tiek konstatētas šīs jomas problēmas un tās risinātas, pētot plašu tiesību avotu klāstu, tai skaitā citu valstu praksi. Trešā darba nodaļa analizē galīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kurus nosaka tiesas spriedumā konstatēta pārkāpuma gadījumā, un tie ietver pienākumrīkojumu (pārkāpēja pienākumu veikt konkrētas darbības vai atturēties no to veikšanas), mantiskā un nemantiskā kaitējuma kompensāciju, pārkāpēja peļņas piedziņu, pārkāpuma preču atsaukšanu un iznīcināšanu, tiesas nolēmuma publiskošanu. Šajā nodaļā tiek ne tikai konstatēts, kādi līdzekļi ir uzskatāmi par atsevišķiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, bet arī pētīta to savietojamība un piemērošanas priekšnoteikumi. Šo līdzekļu piemērošanā galvenās problēmas ir neprecīza terminoloģija, nepilnīga starptautisko un Eiropas Savienības prasību pārņemšana, nepietiekama interpretācija un analīze prasībās un tiesu nolēmumos, neskaidri piemērošanas priekšnoteikumi, kompensācijas noteikšanas metodika, šo līdzekļu mijiedarbība un iespējamā kombinēšana. Darba kopsavilkumā tiek piedāvāti izpētes rezultāti un ieteikti labākie problēmu risinājumi.ANNOTATION The strength of rights lies in their enforceability, illustrated by remedies available for their infringements. Apart from criminal sanctions for extreme cases, the widest range of relief ensuring the enforcement of intellectual property rights is provided by civil law. However, a quality and thorough exploration and application of these remedies in Latvia have not been put into effect neither in literature, nor practice. The first chapter of the doctoral thesis examines the concept of remedies within the intellectual property law framework. It deals with general considerations that have an impact on civil remedies for intellectual property rights infringement. The place of these remedies in the system of law and in the acts of law has been inspected. The chapter also provides a discussion on problems relating to the ensuring the balance between the interests of intellectual property rights holders and the interests of the society, and it offers solutions in order to achieve the most legal and just litigation in intellectual property law cases. The remedies available for intellectual property rights infringement can be divided into two groups: preliminary measures and final remedies. The second chapter of the thesis deals with preliminary measures that are to be applied before the case on the merits is heard. Such measures include obtaining and securing of evidence, freezing of assets, preliminary injunction and information order. A special attention is devoted to interim injunction, looking for an appropriate terminology in the Latvian language and elaborating on the preconditions for application of the interim relief. The problems of the topic are discussed and being solved on the basis of wide range of sources, including experience of other states. The third chapter goes on looking at the civil remedies available at full trial: final injunction, damages, account of profits, recall from the channels of commerce and destruction of the infringing articles, and publication of the court order. It is inspected which of the abovementioned remedies are to be considered to be independent remedies under Latvian Law, what preconditions favor their application and which remedies can be combined. The main problems of the application of remedies in Latvia are inconsistent terminology, defective implementation of the international and European Union requirements, scarce motivation of claims and court judgments, unclear prerequisits for application of remedies, their interaction and combination. The summary of the thesis offers the results of the research and proposes solutions for the discussed problems