Politikas veidošana un vērtības

Īsumā: Daudzi mūsdienu izaicinājumi, piemēram, Covid-19 pandēmijas pārvarēšana, migrācija, klimata pārmaiņas, prasa politisko rīcību, kurai nepieciešama plaša sabiedrības leģitimitāte. Ja vērtības, kas ir pamatā politikas veidošanas procesam, nesakrīt ar vērtībām un attieksmēm, kas izplatītas lielā daļā sabiedrības, veidojas situācijas, kad pieņemtie lēmumi netiek īstenoti vai arī cilvēki savu neapmierinātību pauž protestu formā. Jautājumos, kur sabiedrība ir izteikti polarizēta, un lēmumi ir saistīti ar izvēli par labu vienai vai otrai pozīcijai vai risinājumam, jāņem vērā, ka politikas veidotājiem ir gandrīz neiespējami balstīt lēmumus uz visu iedzīvotāju pretrunīgajām attieksmēm un vērtībām. Demokrātiskās sabiedrībās galvenais risinājums šim izaicinājumam ir caurspīdīguma un atklātības ievērošana lēmuma pieņemšanas procesā. Skaidrojot pieņemtos lēmumus, jāņem vērā dažādās vērtību un attieksmju dimensijas, kas raksturīgas konkrētajai sabiedrībai, arī fakti un politiskie lēmumi nav vērtību neitrāli. Politikas veidotājiem un plašsaziņas līdzekļiem ir uzmanīgi jāizturas pret dažādu identitāšu grupu pretnostatīšanu, jo tas pastiprina konfliktus un apgrūtina lēmumu pieņemšanu. Politikas veidošanas procesā viens no veidiem, kā izvairīties no konflikta un konfrontācijas starp divām grupām, ir atrast kādu citu, vienojošu identitāti vai vienojošās vērtības, kas ir politikas vēstījuma pamatā. Latvijā kopumā viena no sabiedrību vienojošajām vērtībām ir ģimene un attiecības ģimenē kā vērtība