Diagnostic Value of Clinical Presentation, Parental Concern, and Clinician’s Non-Analytical Reasoning in Identifying Serious Bacterial Infections in Febrile Children. Summary of the Doctoral Thesis

Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijā. Aizstāvēšana: klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 2. septembrī 15.00 Hipokrāta auditorijā, Rīgas Stradiņa universitātē, Dzirciema iela 16, kā arī tiešsaistes platformā Zoom.Drudzis bērniem ir viens no biežākajiem palīdzības meklēšanas iemesliem Neatliekamās palīdzības nodaļā. Lai gan visbiežāk drudzi izraisa pašlimitējošas vīrusu infekcijas, 4 līdz 25 % gadījumu bērniem, kuri vērsušies Neatliekamās palīdzības nodaļā ar drudzi, tiek diagnosticētas smagas bakteriālas infekcijas (SBI), kas joprojām ir viens no biežākajiem bērnu mirstības cēloņiem arī attīstītajās valstīs. Ātra febrilu pacientu ar iespējamu SBI atpazīšana ir nozīmīgs izaicinājums klīnicistiem lielās pacientu plūsmas Neatliekamās palīdzības nodaļā dēļ. Šī pētījuma mērķis bija uzlabot agrīnu SBI atpazīšanu bērniem ar drudzi, kuri vēršas pēc palīdzības Neatliekamās palīdzības nodaļā, izvērtējot dažādu klīnisko pazīmju, klīnicista intuitīvā novērtējuma (“gut feeling”) par iespējamu smagu saslimšanu, klīnicista intuitīvā novērtējuma par iespējamu pašlimitējošu saslimšanu (“sense of reassurance”), kā arī vecāku bažu par atšķirīgi / smagāk noritošu saslimšanu bērnam (parental concern) diagnostisko vērtību. Balstoties uz minētajiem faktoriem kā mainīgajiem, tika izveidoti un validēti divi klīniskie paredzēšanas modeļi. Modeļa, kurā iekļauti tikai klīniskie parametri, efektivitāte tika salīdzināta ar otra modeļa, kurā tika iekļauti klīnicista instinktu raksturojošie parametri, efektivitāti SBI atpazīšanā. Modeļi tika izveidoti, balsoties uz 517 prospektīvi iekļautu pacientu klīnisko informāciju, kuri pēc palīdzības vērsās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neatliekamās palīdzības nodaļā. Rezultāti tika validēti, balstoties uz datiem, kas iegūti no 188 prospektīvi iekļautu pacientu populācijas, kuri pēc palīdzības bija vērsušies sešās Latvijas reģionālajās slimnīcās.Lai gan klīnicista intuitīvā novērtējuma (“gut feeling”) par iespējamu smagu saslimšanu prognostiskā vērtība SBI atpazīšanā bija ierobežota, klīnicista intuitīvais novērtējums par iespējamu pašlimitējošu saslimšanu “sense of reassurance” bija nozīmīgs prognostisks rādītājs SBI neesamībai. Modelis, kurā klīnicista instinktu raksturojošie mainīgie tika integrēti kopā ar klīniskajām pazīmēm, efektīvāk atpazina SBI gan izveides (receiver operating characteristic curve (ROC) area under curve (AUC) 0,783, 95 % ticamības intervāls (TI) 0,727–0,839), gan validācijas populācijās (ROC AUC 0,752, 95 % TI 0,674–0,830), salīdzinot ar modeli, kurā tika iekļauti tikai klīniskie parametri (ROC AUC izveides populācijā – 0,738, 95 % TI 0,688–0,788, validācijas populācijā – 0,677, 95 % TI 0,586–0,767). Abiem modeļiem bija mērena efektivitāte SBI atpazīšanā drudža pacientiem, kuri vērsās pēc palīdzības Neatliekamās palīdzības nodaļā. Pamatojoties uz efektīvāko modeli, tika izveidota uz punktiem balstīta drudža pacientu vērtēšanas sistēma, kas vienkāršoja pacientu ar augstu vai zemu SBI risku atpazīšanu, kā arī nodalīja daļu pacientu tā sauktajā diagnostikas pelēkajā zonā, kurā SBI un vieglāk noritošu infekciju klīnisko izpausmju smagums bija līdzīgs. Atšķirībā no citu Eiropas valstu pētījumu rezultātiem primārās aprūpes līmenī vecāku bažu par atšķirīgi / smagāk noritošu saslimšanu prognostiskā vērtība SBI atpazīšanā pētījuma populācijā bija zema. Vecāku bažu līmeni ietekmēja satraukums, ko izraisīja drudzis bērnam jeb tā dēvētā drudža fobija, kas savukārt mudināja vecākus drudža gadījumā bērnam vērsties pēc palīdzības agrīni. Kvalitatīvā pētījumā, balstoties uz 34 vecāku intervijām, kuru bērni tika iekļauti BKUS kohortā, tika noskaidrots, ka vecākiem pastāv mīti par drudža iespējamu kaitīgu ietekmi uz bērna organismu. Šo nepareizo, uz pierādījumiem nebalstīto pieņēmumu saglabāšanos nereti veicināja nepietiekams klīnicistu skaidrojums par bērnu ar drudzi aprūpi, kā arī emocionālā atbalsta trūkums no medicīnas personāla puses, vecākiem rūpējoties par bērnu, kas slims ar drudzi. Pētījums parāda, ka “drudža fobijas” mazināšanai un vecāku bažu kā klīniskā rādītāja precizitātes uzlabošanai nepieciešama plašāka vecāku izglītošana par to, kā izvērtēt un aprūpēt bērnu ar drudzi.Promocijas darbs izstrādāts ES iniciatīvas Horizon 2020 projekta “Personalised Risk assessment in febrile illness to optimise Real-life Management across the European Union” (PERFORM) ietvaros (ES granta Nr. 668303