Impact of PCOS on women’s psychoemotional health

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareTēmas aktualitāte: PCOS (policistisko olnīcu sindroms) ir viena no visbiežāk sastopamajām endokrīnām slimībām reproduktīvā vecuma sievietēm. Policistisko olnīcu sindromam ir daudz dažādu fizisko un psihoemocionālo klīnisko izpausmju, kā arī tam piemīt citi veselības riski un kopumā PCOS samazina dzīves kvalitāti. Pašas biežākās psihiskās slimības PCOS pacientēm ir depresija, trauksme un ēšanas traucējumi. Pētījuma mērķis: izanalizēt kā PCOS ietekmē sieviešu psihoemocionālo veselību, Latvijas un ārzemju sieviešu vidū. Uzdevumi: noteikt, izpētīt un salīdzināt kā un cik lielā mērā PCOS ietekmē Latvijas un ārzemju sievietes, salīdzināt PCOS psihoemocionālo ietekmi, kā arī depresijas, trauksmes un kompulsīvās pārēšanās iespējamo prevalenci sievietēm ar PCOS. Izzināt un salīdzināt Latvijas un ārzemju sieviešu zināšanas par ar PCOS saistītiem psihiskās veselības riskiem. Metodes: pētījums tika veikts ar interneta aptauju, kas tika izveidota ar Google Forms un sastāvēja no 14 jautājumiem par demogrāfiskajiem datiem, fizisko un psihoemocionālo veselību. Jautājumi, kas bija saistīti ar psihiskajām saslimšanām, tika veidoti pēc SSK-10 un DSM-5 klasifikatoru kritērijiem. Dati tika analizēti izmantojot Microsoft Excel un IBM SPSS 26 programmas (aprakstošā statistika, Hī kvadrāta tests, neparametriskie testi (Manna Vitnija U-tests)). Rezultāti: kopumā 102 sievietes aizpildīja aptauju. Vidējais dalībnieču vecums bija 26 gadi, viņām bija vairāk par 12 izglītības gadiem, viņām bija partneris vai viņas bija precējušās, un viņām nebija bērnu. Lielākajai daļai bija 5-10 gadu PCOS saslimšanas vēsture. Visbiežāk minētās fiziskās veselības problēmas bija liekais svars, insulīna rezistence un dislipidēmija. Biežākās mentālās veselības problēmas: trauksme, kompulsīvā pārēšanas un depresija. Vairāk par pusi respondentu zin par ar PCOS saistītiem psihiskās veselības riskiem, tomēr tikai trešdaļa pacientu domā ka viņu mentālās veselības problēmas ir saistītas ar PCOS, un 25% domā, ka viņām nav psihoemocionālo veselības traucējumu. Neskatoties uz to, vairāk par 60% pētījuma populācijas atbilst depresijas diagnostiskajiem kritērijiem, 42% atbilst trauksmes kritērijiem, un 30% - kompulsīvās pārēšanās kritērijiem. Depresijas iespējamība vairāk prevalēja ārzemju populācijā, bet trauksme un kompulsīvā pārēšanās bija biežāka sievietēm no Latvijas. Visu šo traucējumu klātesamība palielinās saskaņā ar to, cik ilgs laiks ir pagājis kopš PCOS diagnozes uzstādīšanas. Šo psihoemocionālo traucējumu simptomu prevalence Latvijas un ārzemju populācijās bija dažāda, bet kopumā nebija statistiski būtīgu atšķirību gan simptomu incidencē, gan pašu traucējumu iespējamajā biežumā. Kopumā, zināšanu līmenis bija zems: neskatoties uz to, ka puse dalībnieču zināja par ar PCOS saistītajiem psihiskās veselības riskiem, liela daļa sieviešu nedomā, ka viņām ir mentālās veselības traucējumi, pat ja viņas izpilda to diagnostiskos kritērijus. Secinājumi: iespējamo psihisko veselības traucējumu (deBackground: PCOS (polycystic ovary syndrome) is one of the most common endocrine disorders among women of childbearing age. It has various physical and mental health effects on the body, it and leads to reduced quality of life. Most common psychological disorders for PCOS patients are depression, anxiety disorder and eating disorders. Aim: to analyze the various psychological symptoms and disorders, among women with self-reported PCOS from Latvia and foreign countries. Objectives: analyze and compare impacts of PCOS on psychoemotional health on Latvian and foreign women, determine potential prevalence of depression, anxiety disorder and binge eating disorder among the two study populations and compare them to general population, as well as compare participants’ knowledge regarding PCOS-associated mental health risks. Methods: an internet-based 14-question survey was created using Google Forms. Questionnaire contained questions about demographic parameters, mental and physical health. Questions about mental health were created in accordance with ICD-10 criteria for depression and anxiety disorder, and DSM-5 criteria for binge eating disorder. Data were analyzed using Microsoft Excel and IBM SPSS statistics 26: descriptive statistics, Chi-square tests, non-parametric tests (Mann-Whitney U test). Results: 102 women completed the survey. Mean age of participants was 26, most had 12 or more years of education, had a partner or were married and had no kids. Most women had a 5-10 years old history of PCOS, and most common self-reported physical health problems were being overweight, having insulin resistance and dyslipidemia; mental health problems: anxiety disorder, binge eating disorder and depression. Over a half of the study population knew the PCOS-associated mental health risks, however, only a third of participants thought that their psychological problems were associated with PCOS, and one fourth of participants did not think they had any mental health problems. Despite that, we estimated that over 60% of the study population fulfilled the diagnostic criteria for depressive episode, 42% fulfilled anxiety disorder criteria and 30% corresponded to binge eating disorder criteria. Depression was potentially more prevalent in foreign population, while anxiety disorder and binge eating disorder appeared to be more frequent in Latvian population. Prevalence of depression, anxiety disorder and binge eating disorder seemed to increase as more time since the diagnosis passes. Symptom prevalence in both populations also varied. Knowledge level overall was low: despite half of study population knowing about risks, many participants did not think they had mental health disorders despite fulfilling the diagnostic criteria. Conclusions: Potential prevalence of depression, anxiety disorder and binge eating disorder proved to be much more frequent than in general population. It became evident that PCOS negatively impacts psychoemotional health of Latvi