Acsābolu kustības traucējumu diferenciāldiagnoze (literatūras apskats)

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareAcu kustību traucējumi ietver plašu klīnisko izpausmju klāstu, kas var attīstīties dažādu patoloģiju, piem. Infekciozu vai autoimūnu iekaisumu, dažādu audzēju, išēmisku un hemorāģisku insultu, demielinizējošu saslimšanu, piem., multiplās sklerozes, muskuļu slimību, piem miopātijas, muskuļu sinapses darbības traucējumu, piem. myasthenia gravis, dažādu traumu, vai iedzimtu malformāciju rezultātā. To diferenciāldiagnozei ir nepieciešamas precīzas zināšanas par acu kustību sistēmas anatomiju, tās neironu ceļiem apvienojumā ar neirooftalmoloģiskās izmeklēšanas prasmēm un neiroloģijas un oftalmoloģijas klīniskajiem testiem. Lai cik vērtīgi būtu šīs jomas diagnostikas klīniskie rezultāti, tie papildus jāapstiprina ar laboratorisko un radioloģisko diagnostiku. Šis darbs sniedz saīsinātu pārskatu par acu kustību traucējumu klīniskajām izpausmēm un par to patoģenēzi. Darbā iekļautās ilustrācijas sniedz lielāku izpratni par acu kustību traucējumiem, bet neskaidrību gadījumos papildus var piesaistīt citus speciālistus, piem., neirologus, oftalmologus, radiologus vai šo nozaru ķirurgus, kuriem ir pieredze acu motorā aparāta un tā augstāko struktūru slimību pamatpatoloģiju specifiskā diagnostikā un terapijā. Šajā darbā, limitēto lappušu skaita dēļ, nebija iespējams parādīt katra traucējuma specifiskos neiroanatomiskos ceļus, klīniskos attēlus, kā arī radioloģisko attēldiagnostiku, terapiju vai papildus gadījumu ziņojumus. Mans mērķis šī literatūras apskata izveidē bija pievērst uzmanību dažādu acs kustību traucējumu patoģenēzei, kā arī tā bija jauna un interesanta pieredze neirooftalmoloģijā, un es ceru, ka tas var sniegt lielāku izpratni citiem interesentiem par šo sarežģīto tēmu.The movement of the eyes is essential for the proper function of the sense of seeing, one of the five senses that allow us, humans, to perceive the physical world that surrounds us. Eye movements bring physical objects into the field of vision, allowing us to target and follow them through three-dimensional space. The oculomotor process is independent from the movement of either the object or the observer. Therefore, the interplay of multiple anatomic substrates is necessary to achieve intact oculomotor function. Various pathologies lead to specific dysfunctions dependent on their anatomic location. Pathologic lesions arise from multiple domains: Infectious or autoimmune inflammation, various tumours, ischemic and haemorrhagic infarctions, demyelinating disorders e.g. multiple sclerosis, myopathies e.g. myasthenia gravis, traumas, iatrogenic injuries or congenital malformations. This paper aims to give an overview over the various eye movement disorders, and to show how to differentiate between them clinically. Their differential diagnosis requires precise knowledge of the oculomotor systems anatomy, its neuronal pathways combined with neuroophthalmological examination skills and clinical tests of neurology and ophthalmology. As valuable as the clinical results for diagnostics in this field are, they additionally should be confirmed by laboratory and radiological diagnostics. Nuclear or infranuclear lesions of the eye muscle nerves manifest with the paralysis es of eye muscles. In most cases this leads to double vision. But double vision can also be caused by other processes. Supranuclear lesions of visual cortical areas, the visual centre in the brainstem and their connections to the nuclei of the eye muscle nerves (cranial nerves III, IV, VI) result in vertical or horizontal paresis of the visual field or internuclear ophthalmoplegias. Furthermore, diseases of the neuromuscular synapses, the eye muscles or the orbit can interfere with the motion of the ocular bulb and produce double vision. Also, motoric dysfunction of the pupils can result from multiple origins and will be addressed in this work