Aritmijas un vadīšanas sistēmas slimības uz pacientiem ar COVID-19

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareIevads. Pašreizējās SARS-CoV-2 izraisītās pandēmijas apstākļos kardiovaskulāras komplikācijas pacientiem ar COVID-19 ir labi dokumentētas. Sākotnējie ziņojumi no Uhaņas, Ķīnas, arī liecināja par palielinātu sirds aritmiju sastopamību. Kopš tā laika ir veikti vairāki pētījumi un ziņojumi, un tie tiks izvērtēti šajā literatūras pārskatā. Mērķis. Šī literatūras apskata mērķis bija iegūt izpratni par aritmiju un vadīšanas sistēmas slimību rašanos COVID-19 apstākļos. Metodes. Kopumā ir izskatīti 77 avoti, kas ietver gan epidemioloģiskos pētījumus, gan rakstus par ticamiem patofizioloģiskiem mehānismiem, kas saistīti ar aritmiju Covid-19 pacientiem. Tie tika iegūti no PubMed, Clinical Key datu bāzēm un uz pierādījumiem balstīta klīnisko lēmumu atbalsta UpToDate. Meta analīzes, klīniskie pētījumi, retrospektīvi kohortas pētījumi, slimības gadījumu sērijas, slimības vēstures un literatūras apskati ar publicēšanas datumu no 1966. līdz 2021. gadam ir atlasīti galvenokārt pēc šādiem atslēgas vārdiem: koronavīruss; COVID-19; sirds un asinsvadu izpausmes; aritmijas. Secinājums. Aritmijas un vadīšanas sistēmas slimības ir diezgan reta izpausme pacientiem, kuriem ir COVID-19. Sinusa tahikardija un supraventrikulārā tahikardija bija visbiežāk (visizplatītākās) ziņotās aritmijas, priekškambaru fibrilācija – visizplatītākā patoloģiskā aritmija. Galvenie aritmijas gadījumi , piemēram, ventrikulāras aritmijas, bija retas un biežāk sastopamas intensīvās terapijas nodaļas pacientu populācijā, kas liecina par slimības smagumu un kritisku slimību, nevis tikai SARS-CoV-2 infekcijas ietekmes dēļ. Patoģenēze, visticamāk, ir daudzfaktoru. Veicinošie mehānismi ietver hipoksiju; miokarda bojājumu un miokardītu; citokīnu vētru; elektrolītu līdzsvara traucējumus; QT pagarināšanos, arī medikamentu lietošanas dēļ; farmakoloģiskās terapijas proaritmiskas blakusparādības. Domājams, ka aritmiju izraisa sistēmiskas slimības, nevis tieša vīrusa ietekme uz miokardu. Epidemioloģiskie pētījumi tika veikti tikai ar hospitalizētiem un pēc tam uzraudzītiem COVID-19 pacientiem. Pašlaik trūkst detalizētu primāro pētījumu par iespējamiem pamatā esošajiem patofizioloģiskajiem mehānismiem.Background. In the current pandemic caused by SARS-CoV-2, cardiovascular complications in patients with COVID-19 are well documented. Initial reports from Wuhan, China also showed an increased occurrence of cardiac arrhythmias. Since then, multiple studies and reports were conducted and will be evaluated in this literature review. Objective. The aim of this literature review was to gain an understanding of the occurrence of arrhythmias and conduction system disease in the setting of COVID-19. Methods. A total of 77 sources have been reviewed, comprising both epidemiological studies as well as articles on plausible pathophysiological mechanisms related to arrhythmias in COVID-19 patients. They were obtained from the data bases PubMed, Clinical Key and the evidence based clinical-decision support UpToDate. Meta analyses, Clinical trials, Retrospective cohort studies, Case series, Case reports, and Literature reviews with a publishing date ranging from 1966 to 2021 have been selected mainly upon following key words: Coronavirus; COVID-19; Cardiovascular manifestations; Arrhythmias. Conclusion. Arrhythmias and conduction system disease are a rather uncommon manifestation in patients presenting with COVID-19. Sinus tachycardia and supraventricular tachycardia were the most common reported arrhythmias, atrial fibrillation the most common pathologic arrhythmia. Major arrhythmic events such as ventricular arrhythmias were a rare finding and more common in the intensive care unit patient population, suggesting a relation to disease severity and critical illness, rather than due to sole impact of SARS-CoV-2 infection. Pathogenesis is most likely multifactorial. Contributing mechanisms include hypoxia; myocardial injury and myocarditis; cytokine storm; electrolyte imbalances; QT-prolongation, also due to medication use; pro-arrhythmic side effects of pharmacologic therapy. Arrhythmic events originate presumably from systemic illness rather than direct viral impact on the myocardium. The epidemiologic studies were limited to only hospitalized and subsequently monitored COVID-19 patients. Currently detailed primary studies on the potential underlying pathophysiologic mechanisms are missing