Statīnu iespējamā labvēlīgā ietekme uz pacientiem ar COVID-19

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CarePamatinformācija. Par pašreizējo pandēmiju atbildīgais vīruss ir smaga akūta respiratorā sindroma 2 koronavīruss (SARS-CoV-2). Smaga COVID-19 galvenā klīniskā izpausme ir intersticiāla pneimonija, kā arī citu orgānu bojājumi, kas, domājams, ir saistīti ar trombotiskām komplikācijām un hiperiekaisuma stāvokli. Slimības sarežģītības dēļ ir nepieciešamas jaunas terapeitiskās stratēģijas. Viena no pētītajām ārstēšanas metodēm ir statīnu lietošana. Jaunākie pierādījumi liecina, ka holesterīna līmeni pazeminošie līdzekļi - statīni - ir saistīti ar samazinātu mirstību COVID-19 pacientiem. Papildus lipīdu līmeni pazeminošajām īpašībām ir ierosināti dažādi mehānismi. Neraugoties uz šiem ieguvumiem, statīnu terapijai var būt blakusparādības, kas jāņem vērā. Šī literatūras apskata mērķis ir aplūkot dažādus statīnu iedarbības mehānismus, to iespējamās blakusparādības un līdz šim veikto klīnisko pētījumu un metaanalīžu rezultātus. Metodes. Literatūras apskats par 62 primārajiem un sekundārajiem avotiem, tostarp žurnālu rakstiem, klīniskajiem pētījumiem, datubāzēm, ziņojumiem un sistemātiskiem pārskatiem un metaanalīzēm, no kuriem vecākais ir no 1966. gada un jaunākais - no 2021. gada. Līdz 2022. gada 2. februārim, izmantojot atbilstošus atslēgvārdus, sistemātiski tika veikta meklēšana Clinical Key, PubMed un UpToDate. Rezultāti. Labvēlīgā ietekme ietver pretiekaisuma, antitrombotisko un antifibrotisko iedarbību. Jāņem vērā blakusparādības, piemēram, paaugstināta kreatinīnkināzes (CK) vai aknu enzīmu līmenis, kas jau ir paaugstināts smagas COVID-19 infekcijas gadījumā. Visās analizētajās metaanalīzēs un klīniskajos pētījumos, izņemot vienu (Cariou et.al.), kuros pētīta iepriekšējas statīnu terapijas ietekme uz hospitalizācijas mirstību vai infekcijas smaguma pakāpi, konstatēta labvēlīga vai neitrāla statīnu lietošanas ietekme. Tomēr metaanalīzēs bieži vien tika konstatēta būtiska, tomēr vāji izskaidrota pētījumu neviendabība. Secinājumi. Līdz šim veikto hipotēzi ģenerējošo pierādījumu dēļ būtu jāapsver iespējamā statīnu terapijas labvēlīgā ietekme uz mirstības rādītājiem un smagām ar infekciju saistītām komplikācijām pacientiem ar COVID-19. Tomēr tam nepieciešams apstiprinājums prospektīvos randomizētos kontrolētos pētījumos.Background. The virus responsible for the current pandemic is severe acute respiratory syndrome coronavirus 2 (SARS-CoV-2). The major clinical manifestation of severe COVID-19 is interstitial pneumonia as well as other end-organ damage thought to be related to thrombotic complications and hyperinflammatory state. The complexity of the disease requires novel therapeutic strategies. One of promising treatment is statin administration. Recent evidence has demonstrated that the cholesterol-lowering agents, statins, are associated with reduced mortality in patients with COVID-19. Various mechanisms beside their lipid-lowering properties have been proposed. Despite these benefits, statin therapy may have side effects that should be considered. This literature review aims to discuss different mechanisms of statins, their potential side effects and outcomes of clinical trials and meta-analyses that have been conducted so far. Methods. Literature review of 62 primary and secondary sources, including journal articles, clinical trials, databases, reports and systematic reviews and meta-analyses, the oldest being from 1966 and newest from 2021. Clinical Key, PubMed and UpToDate were systematically searched using appropriate keywords till February 2, 2022. Results. Beneficial effects include anti-inflammatory, antithrombotic, and antifibrotic effects. Side effects such as elevated creatinine kinase (CK), or liver enzymes, which are already elevated in severe COVID-19 infection must be considered. All the analyzed meta-analyses and clinical studies except one (Cariou et.al.) investigating the effects of previous statin therapy on in-hospital mortality or severity of the infection revealed beneficial or neutral effect of statin use. However, the meta-analyses often showed a substantial and yet poorly explained heterogeneity in between studies. Conclusion. Potential beneficial effect of statin therapy on mortality rates and severe infection related complications in patients with COVID-19 should be considered due to the evidence that has been carried out so far. However, it requires confirmation in prospective randomized controlled trials