Rietumu valstīs dzīvojošo Dienvidāzijas iedzīvotāju zināšanas un attieksme pret D vitamīnu un tā lietošanu

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareStudējošā pētnoeciskā darba nosaukums: Zināšanas un attieksme pret D vitamīnu un papildus D vitamīnu lietošanu Dienvidāzijas populācijās Rietumu valstīs. Aktualitāte: D vitamīna deficīts (VDD) sasniedzis epidēmijas līmeni visā pasaulē, bet izplatība ir īpaši augsta atsevisķās etniskās izcelsmes grupās, piemēram, Dienvidāzijas iedzīvotāju vidū. Izglītība par D vitamīnu un VDD ir būtiska, lai uzlabotu veselībpratību. Zināšanu trūkuma un nepieciešamo uzlabojumu apzināšana ir būtiska sekmīgai VDD profilaksei un kontrolei. Pētījuma mērķis: Apzināt attieksmi un zināšanas par D vitamīnu un saules gaismas iedarbību Dienvidāzijas kopienās, kas dzīvo Rietumu valstīs, lai iegūtu uz pierādījumiem balstītu informāciju, ko varētu izmantot turpmākajās veselības veicināšanas un izglītības programmās. Pētījumā izmantotās metodes: šķērsgriezuma pētījums, kas veikts, izmantojot anketu ar 5 sadaļām: demogrāfiskie jautājumi, zināšanas par D vitamīnu, D vitamīna deficīts, saules iedarbība un attieksme pret saules iedarbību. Mērķa populācija: Dienvidāzijas izcelsmes indivīdi, kas dzīvo Rietumu valstīs. Statistiskā analīze tika veikta, izmantojot IBM SPSS 27. Zināšanu līmeņa rādītāji tika aprēķināti saskaņā ar Boland et al. un O’Connor et al. rekomendācijām. Kruskala – Volisa un Manna Vitnija statistikas testi tika izmantoti, lai salīdzinātu zināšanu rādītājus ar demogrāfiskajiem identifikatoriem. Loģistisko regresiju izmantoja, lai noteiktu faktorus, kas ietekmē uztura bagātinātāju lietošanu. Pētījumu rezultāti un rezultātu analīze: kopumā šajā pētījumā piedalījās 127 Dienvidāzijas izcelsmes dalībnieki, galvenokārt vīrieši (52,8%), vecumā no 18 līdz 25 gadiem (42,5%) un no Apvienotās Karalistes. Visi dalībnieki zināja par D vitamīnu, bet vispārējās zināšanas bija sliktas ar vidējo D vitamīna punktu skaitu 33,0 ± 17,8%, VDD zināšanas bija 50,0 ± 45,83%. un zināšanas par saules iedarbību 66,7 ± 50,0%. Lielākā daļa dalībnieku šīs zināšanas saņēma no "medicīnas profesionāļiem" (64,6%). Vairāk kā puse (59,2%) respondentu uzskatīja, ka viņi nesaņem pietiekami daudz saules iedarbības. D vitamīna suplementācija ir apmierinoša, jo 66,7% dalībnieku lietoja D vitamīna preparātus. Secinājums: šī pētījuma rezultātā konstatējām, ka Dienvidāzijas izcelsmes iedzīvotājiem ir lielāka vajadzība papildināt zināšanas par D vitamīnu un VDD, kas ir būtiski, lai palielinātu D vitamīna papildterapiju un novērstu un kontrolētu VDD šajā populācijā. Tieši medicīnas speciālisti spēlē lielu lomi, lai uzlabotu Dienvidāzijas izcelsmes iedzīvotāju vispārējās zināšanas par D vitamīnu, ir ļoti svarīgi, ka viņi būtu zinoši šajā jomā.Title of the student research work: Knowledge and attitudes towards vitamin D and supplementation in Western dwelling South Asian populations Topicality: Vitamin D deficiency (VDD) is at epidemic proportions worldwide, but in specific has higher prevalence in certain ethnicities, like the South Asian population. Education in vitamin D and VDD is essential to improve health behavior therefore investigating the gaps in knowledge and recognizing areas of improvement may be essential in the prevention and control of VDD. Aim of the research: To gain insight into the attitudes and perceptions towards vitamin D and sunlight exposure in South Asian communities living in Western countries in hopes of gaining evidence-based information that can be used for future health promotion and educational programmes. Research design: A cross sectional study performed through the means of questionnaire with 5 respective sections: Demographic questions, Vitamin D knowledge, Vitamin D deficiency, Sun exposure, and Attitudes to Sun Exposure. Target population were South Asians residing in Western countries. Statistical analysis was performed with collected data with IBM SPSS 27. Knowledge scores were calculated according to Boland et al., and O’Connor et al. Kruskall – Wallis and Mann Whitney statistical tests were used to compare knowledge scores against demographic identifiers. Logistic regression was used to determine factors affecting supplement use. Research results: Overall, 127 South Asian participants took part in this study, predominantly male (52.8%), aged between 18 – 25 (42.5%) and from the UK. All participants had awareness of vitamin D, but overall knowledge was poor with median vitamin D score of 33.0 ± 17.8%, VDD knowledge of 50.0 ± 45.83%. and sun exposure knowledge of 66.7 ± 50.0%. Most participants acquired this knowledge through ‘medical professionals’ (64.6%). 59.2% of participants believed they did not receive enough sun exposure which was reflected with lower average daily sun exposure. Supplement use was good with 66.7% of participants taking vitamin D supplements. Conclusion: As a result of this study, there is a greater need for the South Asian population to develop more deeper and specialized education on vitamin D and VDD, which is essential to increase vitamin D supplementation use and to prevent and control VDD in this population. Ensuring medical professionals are well trained in vitamin D education is vital in improving overall knowledge in the South Asian population