Sociālo mēdiju izmantošana pusaudžu gados un tās sasaiste ar depresiju

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CarePriekšvēsture: Pieaugot sociālo mēdiju lietošanai un integrācijai ikdienas dzīvē pēdējās divās dekādēs, mūsu pusaudžu paaudze ir dzimusi un augusi ar šī veida komunikācijas formu. Līdz ar to, gadiem ejot, ir arvien vairāk un vairāk ziņojumu mēdijos, par sociālo mēdiju izmantošanas draudiem pusaudža gados. Viens no pārlieku sociālo mēdiju lietošanas riskiem ir saistīts ar depresijas attīstību. Mērķis: Noteikt, vai hipotēze, ka pastāv sasaiste starp sociālo mēdiju izmantošanu un depresiju pusaudža gados, un izprast dažos galvenos mehānismus. Uzdevumi: Analizēt dažādas publikācijas saistībā ar sociālo mēdiju izmantošanu un depresiju pusaudža gadu kontekstā un novērtēt to sasaisti. Iepazīstināt ar pašreizējiem sociālo mēdiju moduļiem, kurus izmanto pusaudži. Apkopot un prezentēt iespējamos mehānismus. Metodika: Rakstu, publikāciju un citu avotu izmantošana, kuri ir publicēti PubMed, Clinical Key un citās saistītās datu bāzēs un interneta avotos, lai savāktu svarīgāko literatūru. Rezultāti un secinājumi: Lai gan ir tendences, kuras parāda sasaisti starp sociālo mēdiju izmantošanu un depresiju pusaudža gados, kas pierāda, ka hipotēze ir pareiza, tas netika pierādīts kā lineāra sasaiste. Ir dažādi faktori, kuri mijiedarbojoties, vienlaicīgi darbojas dažādā veidā. Ieteicams veikt papildu pētījumus, izmantojot garengriezuma pētījumus, lai labāk izprastu mehānismus un faktorus, kas piedalās patoģenēzē.Background: With the increased use and integration of social medias in everyday life for the past two decades, we now have a generation of adolescence that was born and raised with this form of communication. With it, over the years, there are more and more reports in the media about the dangers of social media use in the still developing adolescence. One such danger is the risk of developing depression. Aim: To find if the hypothesis that there is a relation between use of social media and depression in adolescence is correct and to understand some of the main mechanisms behind it. Tasks: Reviewing different publications relating to social media use and depression in the context of adolescence and assessing their relation. Introducing the current modules of social medias used by adolescence. Assembling and presenting possible mechanisms. Methodology: The use of articles, publications and others published in PubMed, Clinical Key, and other relevant databases and internet sources for compiling the relevant literature. Results and conclusions: While there are tendencies showing a relation between social media use and depression in adolescence proving the hypothesis correct, this relation was not shown to be a linear relation, having different factors and co-factors acting in a multifactorial manner at times. Additional research using longitudinal studies are recommended to better understand the mechanisms and factors taking part in the pathogenesis