Cukura kontroles salīdzinājums ar periopeartīvu brūču sadzīšanu ķirurģiskajās brūcēs

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareIevads: Brūču dzīšana ir process, kas cilvēka organismā sākas no brīža, kad tiek gūts ievainojums, līdz brūces aizvēršanās beigām. Šo procesu var kavēt un paildzināt vairākas slimības, no kurām viena no galvenajām ir cukura diabēts un tā sekas. Diskusija par šo slimību un tās ietekmi uz brūču dzīšanu ir svarīga, jo tā palīdz pašreizējā situācijā. Pasaulē pakāpeniski notiek pārmaiņas no nepietiekama uztura epidēmijas uz aptaukošanās epidēmiju, jo īpaši attīstītajās valstīs. Finansiālais slogs, kas rodas katrā slimnīcā un valstī cukura diabēta un brūču dzīšanas rezultātā, ir nogurdinošs un rada smagu slogu veselības aprūpes nozarei. Šis pārskats palīdz mums zināmā mērā izprast kritiskās aprūpes pasākumus, kas nepieciešami, lai mazinātu šo slogu un arī kopumā mazinātu diabēta slimnieku ciešanas. Mērķis: Apspriest glikēmijas kontroles salīdzinājumu ar perioperatīvo brūču dzīšanu ķirurģiskās brūcēs un brūču dzīšanas taktiku pacientiem ar cukura diabētu. Materiāls un metodes: Literatūras apskats galvenokārt tika veikts no žurnāliem, kas indeksēti ar Pubmed, Science Direct un Clinical Key, kā arī no ķirurģijas mācību grāmatām, piemēram, Bailey un Love 27. izdevuma un Sabiston ķirurģijas mācību grāmatas 20. izdevuma. Kopumā tika atlasīti 127 raksti, no kuriem 39 tika izmantoti šajā pārskatā. Pētnieciskie raksti, kas izmantoti šajā pārskatā, ir indeksēti, sākot no 2010. gada. Secinājumi: Pēc pārskata var secināt, ka pacientiem ar augstu glikozes līmeni asinīs pēc veiktas operācijas , monocītu pieplūdums ir mazāks un līdz ar to arī makrofāgu daudzums brūces vietā ir mazāks, tādējādi samazinot brūces angioģenēzi. Rezultātā pacientiem ar augstu cukura līmeni asinīs brūču dzīšana varētu būt lēnāka salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu cukura līmeni asinīs.Introduction: Wound healing is a process that starts in the human body from the minute there is an injury till there is completion of wound closure. This process can be derailed and extended by multiple conditions, primarily diabetes mellitus and its various sequelae. Discussing the disease and its implications in wound healing is important because it helps with the current setting. The world is gradually changing from malnutrition to an epidemic of obesity, especially in the developed nations. The financial burden that results in each hospital and the country because of diabetes mellitus and wound healing is exhaustive and a severe strain to the health care industry. This review helps us understand the critical care steps to reduce this burden and reduce the suffering of the diabetic population in general. Aim: To compare sugar control with perioperative wound healing in surgical wounds and wound healing management in patients with diabetes mellitus. Material and Methods: The literature review was primarily made from journals indexed with Pubmed, Science Direct and Clinical Key, as well as from surgical textbooks such as the 27th edition of Bailey and Love, and the 20th edition of the surgical textbook of Sabiston. A total of 127 papers were persued, out of which 39 papers were used in this review. The research articles primarily used in this review are indexed from 2010 onwards. Conclusion: After reviewing, it can be concluded that, when patients with high blood sugar level undergo surgery, there is less influx of monocytes and thereby there is less macrophages at the site of the wound thus decreasing the wound angiogenesis. The availability of less macrophages at the wound site could eventually lead to slower wound healing in patients with high blood sugar levels compared to patients with normal blood sugar levels