Hunting Legislation from Viewpoint of Hunting Safety and Public Interest

Neraugoties uz medību privāttiesisko raksturu, medību tiesiskā regulējuma nepieciešamība ir saistīta ar vairākiem aspektiem, tostarp ar sabiedrības interešu ievērošanu. Pirmkārt, medības ir saistītas ar paaugstinātu bīstamību, jo tajās tiek izmantoti medību šaujamieroči un speciāli rīki, kas prasa noteikt īpašas prasības drošībai. Otrkārt, tās ir saistītas ar iejaukšanos faunā, dabā eksistējošā dabiskā līdzsvara ietekmēšanu, kas nozīmē nepieciešamību pēc medību norises vietas, laika, līdzekļu un medījamo dzīvnieku izvēles normatīvas regulēšanas. Nepieciešamība saglabāt un aizsargāt medījamo dzīvnieku sugas tika uzsvērta arī, izstrādājot un pieņemot 2003. gadā jaunu Medību likumu [4]. Praksē vērojamas tiesiskā regulējuma piemērošanas problēmas, kas saistītas ar tiesību normu interpretāciju vai izriet no dažu jautājumu nepilnīgas noregulēšanas. Tiesību zinātnieki nav pievērsuši pienācīgu uzmanību medību tiesisko attiecību problemātikas izpētei. The objective of the article is to analyse two aspects of hunting legislation, which are essential for society, and namely hunting safety and public interest related to environmental protection in the hunting area. The author concludes that the existing legal framework sufficiently deals with hunting safety and that the interests of hunters and third parties, including society in general, are well-balanced. Safe and lawful hunting is guaranteed by the hunter, hunter’s skills, knowledge and readiness to comply with the requirements laid down in the Hunting Law, the Hunting Regulation and other binding laws and regulations. Hence, the existing situation could be improved by enhancing the professional quality of hunters. This could be achieved by means of a set of measures. The author suggests that the issuance of hunting licences could be subject to more stringent requirements and the annulment of a hunting licence could be applied as an extra penalty for infringements of hunting regulations.Peer reviewe