Medical practitioners` and medical support persons` practice in preventing surgical wound infection risk

Māszinības (ar specializāciju Ķirurģiskās aprūpes māsa)Veselības aprūpeNursing StudiesHealth CarePētījuma mērķis ir aprakstīt ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu, tostarp, māsu palīgu, māsu un ārstu, veikto praksi ķirurģisko brūču infekcijas riska novēršanā un veikt rīcības novērtēšanu. Infekcijas, kuras saistītas ar ķirurģisko iejaukšanos ir starp tām infekcijām, kuras lielā mērā ir iespējams novērst. Tomēr, tās aizvien dod ievērojamu ieguldījumu pacientu saslimstības un mirstības skaitā, kā arī ir iemesls papildus izmaksām veselības aprūpes sistēmai. Ķirurģisko brūču infekcijas aizvien ir būtiska problēma, neskatoties uz to, ka ir izstrādātas un pieejamas vadlīnijas ķirurģisko brūču inficēšanas riska mazināšanai. Tomēr veiktie pētījumi parāda nozīmīgu atšķirību starp rekomendācijām ķirurģisko brūču aprūpē un novēroto ārstniecības personu praksē. Pētījuma jautājums: vai pastāv atšķirības ķirurģisko brūču infekcijas riska novēršanas darbībās divu ķirurģisko nodaļu starpā? Pētījuma metode: ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu darbību novērošana, kas ir iesaistītas to pacientu aprūpē, kuriem tika veiktas plānveida ķirurģiskas operācijas. Novēroto pacientu skaits - 5 pacienti katrā no ķirurģijas nodaļām, kopā 10 pacienti. Pēc novērošanas veikšanas ķirurģisko nodaļu prakse tiek salīdzināta savā starpā. Pētījuma rezultātā tika konstatētas noteiktas atšķirības divu ķirurģisko nodaļu starpā. Statistiski nozīmīgas atšķirības pastāv pēc antibiotiku profilaktiskas lietošanas kritērija un pēc pacienta perioperatīvas sildīšanas kritērija. Tika konstatētas neatbilstības vadlīnijās noteiktām prasībām. Pietiekoša, bet ne ļoti laba, klīniska prakse abās ķirurģijas nodaļās ir novērota pēc šādiem kritērijiem: pacienta ādas sagatavošana pirms operācijas, ķirurģiskās vides uzturēšana operācijas laikā, incīzijas un brūces pārvaldība. Pirmās ķirurģiskas nodaļas darbinieku prakse pēc antibiotiku profilaktiskas lietošanas kritērija un pacienta perioperatīvas sildīšanas kritērija ir vērtējama kā pietiekoša. Pētījuma nozīme – ļauj parādīt kādas ir ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu, klīniskās prakses neatbilstības vadlīnijām ķirurģisko brūču inficēšanās risku novēršanā un var dot pamatojumu ieviest ķirurģisko brūču aprūpes darbību korekcijas ar mērķi samazināt infekcijas izplatību. Atslēgas vārdi: health-care associated infections, surgical site infection, surgical site infection prevention, surgical wound, observation, guidelines, postoperative wound care.The aim of the study is to describe medical practitioners` and medical support persons`, including nursing assistants`, nurses` and doctors` practice in preventing surgical wound infection risk and to make their action assessment. Infections, that are related to surgical interventions are among those infections, that are possible to avoid in great extent. However, they play a certain role in patients` morbidity and mortality rate, as also are a cause of additional costs for the healthcare system. Surgical wound infections are a major problem, not regarding that there are guidelines developed and available for preventing surgical wound infection risk. However, studies made show significant difference between surgical wound care recommendations and observed medical practitioners` actions. Research issue: are there any differences in surgical wound infection risk prevention actions between two surgical settings? Research method: observation of those medical practitioners` and medical support persons` actions, who are involved in those patient care, who`s undergoing planned surgical operations. Patients observed – 5 patients of each surgical setting, 10 patients all together. After observation is made, surgical settings` practice between each other is being compared. In the result of the study certain differences among two surgical settings were found. There are statistically significant differences in prophylactic antibiotics use and patient perioperative warming criteria. Non-compliance with certain guideline requirements were found. Sufficient, but not very good, clinical practice in both surgical settings is observed by these criteria: patient`s skin preparation before operation, surgical environment management during operation, incision and wound management. First setting`s workers` practice in prophylactic antibiotics usage criteria and patient`s perioperative warming criteria are evaluated as sufficient. Study importance: allows to highlight what are medical practitioners` and medical support persons` clinical practice`s non-compliances with guidelines of surgical wound infection risk prevention and could give a motive to introduce surgical wound care action corrections with intention to minimize infection spreading. Key words used: health-care associated infections, surgical site infection, surgical site infection prevention, surgical wound, observation, guidelines, postoperative wound care