Latvian population behavior influencing factors and knowledge of organ donation after death.

Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadībaInformācijas un komunikācijas zinātnesStrategic and Public Relations ManagementInformation and Communication SciencesDarba autore: Elmaara-Aiga Timma Darba tēma: Latvijas iedzīvotāju uzvedību ietekmējošie faktori un zināšanas par orgānu ziedošanu pēc nāves Darba zinātniskā vadītāja: Mg. sc. soc., lektore Vita Savicka Maģistra darba mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par orgānu ziedošanu pēc nāves un uzvedību ietekmējošos faktorus personas attiecīgajai uzvedībai un atteikumam (vai izvairīšanās lēmumam) parakstīt iesniegumu par orgānu ziedošanu pēc nāves. Neskatoties uz medicīnas un tehnoloģiju attīstību un sabiedrības pieaugošo izpratni par orgānu ziedošanu un transplantāciju, plaisa starp piedāvājumu un pieprasījumu turpina palielināties. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati liecina, ka tikai nepilni 0,16% no Latvijas iedzīvotājiem ir reģistrējuši savu vēlmi ļaujot vai aizliedzot izmantot savus orgānus pēc nāves (Feldmanis 2018) (Kinca 2020). Latvijā pētniecības tēma nav guvusi lielu uzmanību, līdz ar to nav aktuālas informācijas kādi faktori ietekmē lēmumu pieņemšanu vai izvairīšanos no lēmuma pieņemšanas. Attiecīgas informācijas trūkums neļauj novērtēt, kā nepieciešams komunicēt ar Latvijas sabiedrību, kādas kampaņas būtu nepieciešams rīkot un kam pievērst uzmanību, lai palielinātu orgānu donoru skaitu. Pēc nāves orgānu ziedošanas jēdziens nav svešs un orgānu transplantācija, kā medicīniska procedūra, lai glābtu kādam dzīvību, tiek uzskatīta par normālu sabiedrībā, taču bieži vien paša ieguldījums šajā procesā netiek uzskatīts par nepieciešamību. Pētījuma ietvaros tika veiktas 13 intervijas, kā arī, tika izveidota aptauja, kurā piedalījās 2119 respondenti. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, autore, pieturoties pie pamatotās rīcības teorijas uzvedību noteicošiem faktoriem, analizēja sabiedrības zināšanas par orgānu ziedošanu pēc nāves, interpretēja uzvedības uzskatus, kas ietekmē attieksmi, analizēja normatīvos uzskatus un motivāciju sekot vai iesaistīties šajā uzvedībā, kā arī vērtēja sabiedrības attieksmi un subjektīvās normas, kas veido nodomu uzvedībai jeb reģistrēt savu vēlmi par orgānu ziedošanu pēc nāves. Pamatojoties uz maģistra darba mērķi, darba struktūru veido ievads, piecas nodaļas, diskusijas daļa, nobeigums, literatūras saraksts un pielikumi. Pirmajā nodaļā tiks skatītas pētījuma teorētiskās nostādnes, otra nodaļa veltīta uzvedības maiņas teorijām, trešajā nodaļā aprakstīta pašreizēja situācija Latvijā, ceturtā nodaļa veltīta metodoloģijas aprakstam un piektajā nodaļā autore sniegs pārskatu par pētījuma rezultātiem, skaidrojot un interpretējot tos. Nobeigumā autore sniegs atbildes uz pētnieciskiem jautājumiem, analizēs izvēlēto pētniecisko metožu atbilstību, kā arī formulēs, no izpētes rezultātiem izrietošos secinājumus un priekšlikumus. Maģistra darbs izklāstīts 80 lappusēs un tajā iekļauti 8 attēli. Darbā izmantoti 92 literatūras avoti un pievienoti 6 pielikumi.Author: Elmaara-Aiga Timma Thesis Title: Latvian population behavior influencing factors and knowledge of organ donation after death Scientific supervisor: Mg. sc. soc., lecturer Vita Savicka Research aim ir to find out the knowledge of the Latvian population about organ donation after death and the behavior influencing factors of the person behavior and refusal (or evasion of the decision) to sign an application regarding organ donation after death. Despite medical and technological developments and the growing awareness of organ donation and transplantation, the gap between supply and demand continues to rise. The Office of Citizenship and Migration Affairs data show that only 0.16% of Latvians have registered a wish to allow or prohibit the use of their organs after death (Feldmanis 2018) (Kinca 2020). In Latvia the research topic has not received much attention, therefore there is no up-to-date information about what factors influence decision-making or avoidance of decision-making. The lack of relevant information does not allow to understand how it is necessary to communicate with the society, what campaigns should be organized and what to pay attention to in order to increase the number of organ donors. The concept of organ donation after death is well known in the community and organ transplantation as a medical procedure to save someone's life is considered normal in society, but often one's own contribution to the process is not considered necessary. Within the framework of the research, 13 interviews were conducted, as well as a survey was created, where 2119 respondents participated. Based on the results of the research, the author, adhering to the behavioral determinants of reasoned action theory, analyzed public knowledge about organ donation, interpreted behavioral beliefs that influence attitudes, analyzed normative beliefs and motivation to follow or engage in this behavior, and evaluated public attitudes and subjective norms that constitute an intention to register one's wish to donate organs after death. Based on the aim of the master's thesis, the structure of the thesis consists of an introduction, five chapters, a discussion part, a conclusion, a bibliography and appendices. The first chapter deals with the theoretical principles of the research, the second chapter is devoted to theories of behavior change, the third chapter describes the current situation in Latvia, the fourth chapter is devoted to the description of the methodology and the fifth chapter provides an overview of the research results. Finally, the author will answer the research questions, analyze the adequacy of the chosen research methods, as well as formulate the conclusions and proposals arising from the research results. The work is presented in general on the 80 pages, it includes 8 pictures. 92 literature sources and 6 appendices are used in the work