Frequency of symptoms of depression within Latvian healthcare staff during COVID-19 state of emergency.

Sabiedrības veselībaVeselības aprūpePublic HealthHealth CareDarbā analizēta Latvijas medicīnas darbinieku depresijas pazīmju un to smaguma saistība ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem, darba faktoriem, saskarsmi ar COVID-19 pacientiem un stresa pārvarēšanas stratēģijām Latvijas medicīnas darbiniekiem COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Aktualitāte: Depresija ir izplatīta Latvijas populācijā- 28,1% iedzīvotāju depresijas epizodi piedzīvoja vismaz reizi dzīves laikā. COVID-19 pandēmija tiek uzskatīta par nozīmīgu riska faktoru psihiskās veselības traucējumu, tai skaitā depresijas, attīstībai, jo radīja augsta psihoemocionālā stresa apstākļus. Saskaņā ar jaunāko pētījuma datiem, 50% COVID-19 ekspozīcijai pakļauto medicīnas darbinieku novērotas depresijas pazīmes. Iegūtie rezultāti dod iespēju novērtēt pastāvošo intervenču pietiekamību un iespēju turpmāk laicīgi ieviest preventīvus pasākumus medicīnas darbinieku psihiskās veselības profilaksei un uzlabošanai. Pētījuma metodes: Darbā izmantots šķērsgriezuma pētījuma dizains. Izmantota pētījuma “COVID-19 krīzes ietekme uz medicīnas personāla psihisko veselību” datu bāze, kurā apskatīti dati par 844 respondentiem. Depresijas novērtēšanai tika izmantota validēta depresijas (PHQ-9) anketa. Bakalaura darba datu analīzei ir izmantotas aprakstošās statistikas metodes, kas iekļauj biežumu aprēķināšanu un šķērstabulu analīzi. Darbā pielietotais statistiskās nozīmīguma līmenis ir p<0,05 un ticamības intervāls atbilst 95%. Secinājumi: COVID-19 pandēmijas laikā klīniska depresija novērota 25% Latvijas medicīnas darbinieku. Jaunāks vecums, augstāka izglītība, darbs NMPD vai ģimenes ārsta praksē un lielāks nostrādāto stundu skaits nedēļā ir saistīts ar augstāku klīniskas depresijas biežumu un lielāku smagākas depresijas īpatsvaru. Bieža alkohola lietošana un pārēšanās negatīvi ietekmē klīniskas depresijas biežumu un pazīmju smagumu, bet biežas fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs un laika veltīšana hobijam rada pozitīvu ietekmi- samazina klīniskas depresijas un smagāku depresijas pazīmju biežumu. Saturs: Bakalaura darbs ir iedalīts 5 nodaļās un 33 apakšnodaļās. Darba apjoms ir 68 lappuses, ieskaitot 15 tabulas, 11 attēlus un 3 pielikumus. Izmantoti 52 literatūras avoti.This paper analyses signs of depression and their severity relating to healthcare workers socio-demographic factors, work related factors, close contact with COVID-19 patients and stress coping strategies of Latvian healthcare workers during COVID-19 state of emergency. Relevance: Depression is widely spread amongst Latvian population – 28.1% of nation have experienced depression at least twice during their lifetime. COVID-19 is considered to be significant factor of risk, that is related to mental health disorder, that includes depression because of highly increased stress levels and emotionally related instabilities. In accordance with latest survey, 50% of staff that were in close contact with COVID-19 patients have demonstrated signs of depression. Collected data gives an opportunity to evaluate adequacy of existing interventions. Also, it gives an opportunity to conduct preventative measures against depression to prevent staff physical and mental problems. Research methods: Used cross-sectional study design. “COVID-19 krīzes ietekme uz medicīnas personāla psihisko veselību” database that is used in this paper consists data of 844 respondents. The assessment of depression is based on validated PHQ-9 questionnaire. Bachelor thesis data analysis uses descriptive statistical methods, that includes occurrence frequency calculation and cross table reference analysis. Level of significance that is related to this project is p