Analysis of the ratification process of the Istanbul Convention: an example of Germany and Poland

Politika un politiskā komunikācijaSocioloģija, politoloģija un antropoloģijaPolitics and Political CommunicationSociology, Politics and AnthropologyEiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, labāk pazīstama kā Stambulas konvencija, ir Eiropas Padomes cilvēktiesību līgums pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Tā tika parakstīta 2014.gada 11.maijā Stambulā, Turcijā. Vācijā konvenciju parakstīja 2011.gada 5.maijā, ratificēja – 2017.gada 12.oktobrī, bet Polija - 2012.gada 18.decembrī, ratificēja - 2015.gada 27.aprīlī. 2020.gadā medijos paradījās ziņa par Polijas vēlmi izstāties un ir uzsākts Konvencijas atcelšanas process. Latvijā Konvencija nav ratificēta, par to nav vienprātības ne sabiedrībā, ne valdībā. Tāpēc svarīgi saprast Vācijas un Polijas iespējamos kavēkļus, lai varētu noskaidroto piemērot Latvijas kontekstam, un vai tie varētu būt līdzīgi Vācijai un Polijai. Bakalaura darba “Stambulas konvencijas ratifikācijas procesa analīze: Vācijas un Polijas piemērs” mērķis ir noskaidrot iemeslus, kas kavēja Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu Vācijā un Polijā. Darba hipotēze ir Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu kavēja pretrunas starp valdošo politisko partiju ideoloģiju un Stambulas konvencijas saturu. Bakalaura darba pirmajā daļā tiek izklāstīta politikas analīzes cikla teorija, analizējot pirmos trīs cikla posmus – dienas kārtības veidošana, politikas izstrāde un lēmuma pieņemšana. Otrajā daļā tiek aprakstīti Stambulas konvencijas pamatelementi un Vācijas un Polijas portrets Konvencijas ratifikācijas laikā. Trešajā daļā tiek veikta kvalitatīvā teksta satura analīze, izmantojot Vācijas un Polijas masu mediju publikācijas, kā arī Vācijas gadījumā tiek izmantota Federālās ģimenes, senioru, sieviešu un jauniešu ministrijas un Ārlietu ministrijas un nozares (politikas un jurisprudences) profesionālo žurnālu sniegtā informācija. Izmantojot publikācijas tiek izveidots politikas analīzes procesa cikls un piemērots teorētisks skaidrojums. Darba noslēgumā tiek veikti kopējie secinājumi par iespējamiem iemesliem, kas varēja kavēt Stambulas konvencijas ratifikāciju Vācijā un Polijā. Pamatojoties uz ratifikācijas procesa analīzes rezultātiem var secināt, ka Vācijā par kavējošu iemeslu var uzskatīti nevis ideoloģiska rakstura nesakritību ar Stambulas konvencijas saturu, bet gan nepieciešamību pēc grozījumiem likumā par seksuālo vardarbību. Šie grozījumi Vācijā bija nepieciešamais priekšnoteikums Konvencijas sekmīgai ratifikācijai. Savukārt Polijā ratifikācijas procesu kavēja tieši parlamentā esošo partiju ideoloģiskās pārliecības pretrunas ar Stambulas konvencijas saturu. Bakalaura darbs sastāv no 53 lapām.The Council of Europe Convention on the Prevention and Combating of Violence Against Women and Domestic Violence, better known as the Istanbul Convention, is the European Council's Human Rights Treaty on Violence against Women and Domestic Violence. It was signed on 11th May 2014 in Istanbul, Turkey. In Germany, the Convention was signed on 5th May 2011, ratified on 12th October 2017, while Poland ratified on 18th of December 2012 on 27th April 2015. In 2020, the media reported Poland's desire to leave and the process of abolishing the Convention was launched. In Latvia, the Convention has not been ratified, there is no consensus in society or in government. It is therefore important to understand the potential obstacles of ratification in Germany and Poland so that they can be applied to the Latvian context, and whether they might be similar to Germany and Poland. Bachelor thesis “Analysis of the ratification process of the Istanbul Convention: an example of Germany and Poland” aims to clarify the reasons what delayed the ratification process of the Istanbul Convention in Germany and Poland. The hypothesis is that the ratification process of the Istanbul Convention was delayed by contradictions between the ideology of the ruling political parties and the content of the Istanbul Convention. The first part of the work sets out the theory of the policy analysis cycle, analysing the first three phases of the cycle – agenda setting, policy formulation and decision-making. The second part describes the basic elements of the Istanbul Convention and the portrait of Germany and Poland during the ratification of the Convention. The third part is executed with the quality text content analysis through German and Polish mass media publications. But in Germany’s case the information provided by the Federal Ministry of Family, Senior, Women and Youth and Ministry of Foreign Affairs and information provided by industry (politics and law) professional journals was used. With publications the policy analysis process cycle is created and a theoretical explanation is applied. At the end of the work, conclusions are drawn on possible reasons that could have delayed the ratification of the Istanbul Convention in Germany and Poland. The results of the analysis of the ratification process are that in Germany, there were no ideological mismatch with the content of the Istanbul Convention. The reasons for delay were amendments to the sexual abuse law. They were necessary before Germany could successfully ratify the Convention. In Poland, however, the ratification process was delayed by the parties in the Sejm, whose ideological convictions contradicted the content of the Convention. The bachelor's work consists of 53 pages