Primārās aprūpes komandas loma hronisko pacientu aprūpē

Veselības vadībaVeselības aprūpeHealth ManagementHealth CarePrimārās aprūpes komandas loma hronisko slimību pacientu aprūpē Tēmas aktualitāte: Veiksmīga sadarbība un koordinācija starp aprūpes speciālistiem integrētā veselības aprūpē tiek atzīmēta kā nozīmīgs elements augstas kvalitātes aprūpes nodrošināšanā (Klein & Neumann, 2008). Primārās aprūpes nodrošināšana hronisko slimību pacientiem Latvijā tiek īstenota ar mainīgām sekmēm, un to nepieciešams pilnveidot (OECD, 2016). Mērķis: Noskaidrot esošo situāciju un veicamos pasākumus, lai atbalstītu primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju virzību uz efektīvu hronisko slimību aprūpi Latvijā. Galvenie uzdevumi: • Zinātniskās literatūras un starptautiskās pieredzes analīze un apkopošana • Latvijas normatīvo aktu un sekundāro datu analīze. Avoti: SPKC, NVD un VK, dati par 2008. līdz 2019. gadu • Ģimenes ārstu aptauja ar anketēšanas metodi ( N= 85 ), laika posmā no 2020. gada 1. septembra līdz 2. novembrim. • Kvalitatīvās ekspertu intervijas (N=3) ar ģimenes ārstiem, aprobējot pētījuma rezultātus par hroniskos pacientu aprūpes uzlabošanas iespējām cukura diabēta pacientiem. Pētāmie jautājumi: PJ1: Kādi ir hronisko slimību pacientu aprūpes modeļi? PJ2: Kāda ir esošā hronisko slimību pacientu primārās veselības aprūpes situācija Latvijā? PJ3: Kāds ir ģimenes ārstu novērtējums par integrēto hronisko pacientu aprūpi Latvijā? PJ4: Kādas ir iespējamās rīcības hronisko slimību pacientu primārās aprūpes uzlabošanai? Rezultāti: Piecu pētāmo elementu rādījumi bija sekojoši – veselības pakalpojumu organizācija tiek īstenota 36.8% apmērā, pacientvērsta aprūpe tiek īstenota - 34% apmērā, ģimenes ārsta pakalpojumu pieejamība un plānošana tiek īstenota 48.33% apmērā, hronisko slimību pacientu aprūpes koordinēšana tiek īstebota 45.33% apmērā un medikamentu pieejamība hronisko slimību pacientu vajadzībām tiek īstenota 42.33% apmērā. Secinājumi: Ģimenes ārstu sniegtā integrētā hronisko slimību pacientu aprūpe Latvijā vērtējama zemā līmenī. Iegūtie darba rezultāti turpmāk varētu tikt izmantoti veselības politikas uzlabošanai Latvijā. Pētījuma ir 98 lappuses, 6 tabulas, 31 attēls, 3 pielikumi un tā veikšanā autors izmantojis 64 literatūras avotus. Ūpis, Alekss, Primārās aprūpes komandas loma hronisko slimību pacientu aprūpē Rīgā 21. gadsimtā. Maģistra darbs / zinātniskais vadītājs Ph. D. Daiga Behmane. Rīga: RSU/RISEBA, 2021.Primary care team`s role in the care of chronic disease patients Topicality: In integrated care cooperation and coordination between health care specialists is being said to be an important element in providing high quality care (Klein & Neumann, 2008). Provision of primary care in Latvia is being implemented with varying degrees of sucess, and it needs to be improved (OECD, 2016). Aim: Explore current situation and necessary actions to be taken, to support primary care providers towards effective care of chronic diseases in Latvia. Main tasks: • Analysis and aggregation of scientific literature and international experiences. • Analysis of Latvian laws and regulations Sources: LCDP, NHS and SC, data between year 2008. and 2019. • Survey of primary care doctors using questioneer (N=85), between 1st of September 2020 and 2nd of November 2020. • Qualitative expert interviews of primary care doctors (N=3) approbating the study results on the possibilities of improving chronic patient care for diabetes patients. Research questions: PJ1: What are the care models for chronic disease patients? PJ2: What is the current situation of primary health care for chronic disease patients in Latvia? PJ3: What is the assessment of primary care doctors on integrated chronic patient care in Latvia? PJ4: What are the possible actions to improve primary care for chronic patients? Results: The results of five elements of research was as follows – the organisation of health services is implemented at 36.8%, patient care is carried out at 34%, availability and planning of family medical services is carried out at 48.33%, coordination of care for chronic disease patients is at 45.33% and availability of medicines for chronic disease patients is implemented at 42.33%. Conclusions: The integrated care of chronic disease patients provided by primary care doctors in Latvia is at a low level. The results of the work could in future be used to improve health policy in Latvia. The study consists of 98 pages, 6 tables, 31 pictures, 3 attachments, and the author has used 64 sources of literature. Ūpis, Alekss, Primary care team`s role in the care of chronic disease patietns Riga 21. century. Master thesis / scientific manager Ph. D. Daiga Behmane. Riga: RSU/RISEBA, 2021.