Ginekologu un dzemdību speciālistu pieredze veselības aprūpē ar sievietēm ar invaliditāti Latvijā

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareSievietes ar invaliditāti sastāda 16% no kopējā sieviešu skaita Eiropā, kas nozīmē, ka kopumā Eiropas Savienībā ir apmēram 40 miljoni sieviešu ar invaliditāti. Līdz 2018. gada 31. decembrim Latvijā bija reģistrētas 100 880 sievietes ar invaliditāti. Nereti nepieciešami papildus resursi un zināšanas, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi šai sieviešu grupai. Pētījuma mērķis bija identificēt iespējamās problēmas sniegtajā veselības aprūpē, ko sievietēm ar invaliditāti sniedz ginekologi un dzemdību speciālisti. Šķērsgriezuma tipa pētījums tika izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju no 2018. gada decembra līdz 2019. gada novembrim. Kopumā 151 speciālists aizpildīja aptaujas anketu. Pētījums norisinājās ar RSU Pētījumu ētikas komitejas lēmumu Nr. 6-3/1/111. Iegūtie dati tika analizēti, izmantojot SPSS 22.0 statistikas programmu. Vidējā ārstu darba pieredze bija 29 gadi. 45% no ārstiem strādāja gan valsts, gan privātā ārstniecības iestādē. 96,7% bija pieredze veselības aprūpes sniegšanā sievietēm ar invaliditāti. 46% bija saskārušies ar komunikācijas grūtībām, sniedzot veselības aprūpi: 37,1% gadījumu sievietes invaliditāte radīja komunikācijas grūtības, 27,8% paciente nespēja izskaidrot sūdzības. 60,9% ārstu norādīja, ka viņu darba vieta bija piemērota, lai sniegtu aprūpi sievietēm ar invaliditāti, 57,1% bija viss nepieciešamais aprīkojums. 51,7% norādīja laika trūkumu pacientes izmeklēšanai. 59,4% ārstu uzskatīja, ka informācija par aprūpes sniegšanu sievietēm ar invaliditāti bija pieejama, tomēr nebija pilnvērtīga. 58,7% vēlētos papildus apmācību par kvalitatīvas aprūpes sniegšanu sievietēm ar invaliditāti. 66,2% ārstu uzskatīja, ka veselības aprūpe sievietēm ar invaliditāti ir uzlabojusies, tomēr 32,4% uzskatīja, ka pārmaiņas nav notikušas. Lai uzlabotu aprūpi, 65,6% atzīmēja nepieciešamību pēc speciāli apmācīta asistenta, 46,4% vēlētos ilgāku konsultācijas laiku, 39,7% papildus finansējumu no valsts, 37,7% plašāku ģimenes ārstu iesaisti. 82,6% no pētījumā iesaistītajiem speciālistiem labprāt konsultētu sievietes ar invaliditāti par seksuālo un reproduktīvo veselību. Ginekologi un dzemdību speciālisti atzīmē, ka veselības aprūpe sievietēm ar invaliditāti ir uzlabojusies. Faktori, kas ietekmē veselības aprūpes kvalitāti ir komunikācijas problēmas, speciāla aprīkojuma un papildus speciālistu trūkums, laika trūkums pacientes izmeklēšanai un informācijas trūkums par specifisku aprūpi sievietēm ar invaliditāti.Women with disabilities constitute 16% of the total population of women in Europe, which means in the European Union there are approximately 40 million women and girls with disabilities. Until 31st of December 2018, 100 880 women with disabilities were registered in Latvia. Additional resources and knowledge are often needed to ensure the quality of health care for women with disabilities. The study aims to detect problems in health care provided by gynaecologists and obstetricians for women with disabilities. A cross-sectional study was conducted in cooperation with the Latvian Association of Obstetricians and Gynaecologists from December 2018 until November 2019. Data were collected from self-filled questionnaires of 151 doctors. The research was confirmed by RSU Research Ethics Committee Nr 6-3/1/111. Further analysis with SPSS Statistics 22.0. Doctors mean experience of work was 29 years. 45% (n=68) worked both in governmental and private clinics. 96.7% (n=146) had experience in health care provision for women with disabilities (WWD). 46% (n=69) had communication difficulties: for 37.1% (n=56) because of women's disability, for 27.8% (n=42) because of patients inability to explain their complaints. 60.9% (n=92) confirmed that their workplace was suitable for WWD, 57.1% (n=84) had all needed equipment. 51.7% (n=76) of doctors felt a lack of time for examination. 59.4% (n=85) thought that information about health care provision for WWD was available but was not wholesome. 58.7% (n=81) would like to have additional training. 66.2% (n=96) thought that health care for WWD has improved, 32.4% (n=47) that there were no changes. To improve the situation, 65.6% (n=99) noted the need for an additional specially trained assistant, 46.4% (n=70) for longer consultation time, 39.7% (n=60) for additional state funding, 37.7% (n=57) for additional involvement of general practitioners. 82.6% (n=119) were open to consult WWD about reproductive and sexual health. Specialists recognize that health care for WWD has improved. Factors affecting the quality of care are communication problems, lack of specialised equipment and additional specialists, shortage of time for examination and lack of information about specific care for WWD