Nakts maiņu darbs kā krūts vēža riska faktors

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CarePriekšvēsture: PVO Starptautiskā Vēža pētījumu aģentūra 2007. gadā klasificēja maiņas darbu ar cirkadiāna ritma traucējumiem kā iespējamu kancerogēnu cilvēka krūtīs. Pierādījumi bija pietiekami pētījumos ar dzīvniekiem un ierobežotā skaitā ar cilvēkiem. Kopš tā laika ir arvien vairāk pētījumu, kas pēta attiecības starp nakts maiņu un krūts vēzi. Tiek uzskatīts, ka visticamākais krūts vēža riska cēlonis sievietēm, kas strādā nakts maiņas, ir mākslīgās gaismas iedarbība naktī un cirkadiāna ritma traucējumi nakts maiņu darba grafiku dēļ. Nakts gaismas iedarbība rada zemu melatonīna līmeni, kas ir saistīts ar krūts vēža risku. Melatonīna onkostatiskās īpašības ir lielā mērā pētītas. Mērķis: Apskatīt jaunāko literatūru par darbu nakts maiņās un tās saistību ar krūts vēža risku un apkopot analītisku pārskatu par šo tēmu. Uzdevumi: Apskatīt literatūru par nakts maiņām, cirkadiāna ritmu un cirkadiāna ritma traucējumiem, nakts maiņas darba un krūts vēža attīstības patofizioloģiju, kā arī nakts maiņas un krūts vēža saistību. Metodika: Tika izvēlētas PubMed, ScienceDirect, UpToDate un citas atbilstošas datubāzes literatūra par cirkadiāna ritma traucējumiem, nakts maiņas darbu un krūts vēzi. Rezultāti un secinājumi: Nav absolūtas vienprātības par to, vai nakts maiņas darbs ir krūts vēža risks. Daudzos pētījumos konstatēts, ka krūts vēža risks palielinās, palielinoties nakts maiņu intensitātei, lielam secīgu nakšu skaitam un ilgstošam nakts maiņas darbam. Krūts vēža risks ir acīmredzamāks gadījuma kontroles pētījumos ar detalizētiem iedarbības rādītājiem. Nav standartizētas nakts darba definīcijas, un pētījumi atšķiras, atzīstot iedarbības rādītājus, piemēram, nakts darba ilgumu, intensitāti un biežumu. Šīs atšķirības varētu arī izskaidrot pretrunīgos pētījumu rezultātos. Turpmākajos pētījumos par darbu nakts maiņā un vēzi jāizmanto standartizēta naktas maiņas darba definīcija. Pētījumā jāiekļauj arī pietiekami detalizēti iedarbības rādītāji.Background: In 2007, the International Agency for Research on Cancer of WHO classified shift work involving circadian disruption as a probable carcinogen to the human breast. The evidence was sufficient in animal studies and limited in humans. Since then there has been a growing number of studies investigating the relationship between night shift work and breast cancer. The most probable cause of breast cancer risk in women working night shifts has been thought to be the exposure to artificial light at night and circadian rhythm disturbance due to night shift work schedules. Nocturnal light exposure results in low melatonin levels, which has been associated as a breast cancer risk. Melatonin’s oncostatic properties have been largely studied. Aim: To review the latest literature about night shift work and its relation to breast cancer risk, and compile an analytical overview about this topic. Tasks: To review literature about night shift work, circadian rhythm and circadian rhythm disruption, pathophysiology of night shift work and breast cancer development, and relation of night shift work and breast cancer. Methodology: To search PubMed, ScienceDirect, UpToDate and other relevant databases for literature on circadian rhythm disruption, night shift work and breast cancer. Results and conclusions: There is no absolute consensus on whether night shift work is a breast cancer risk. Many studies found breast cancer risk increasing with high intensity of night shifts, large number of consecutive nights and long duration of exposure to night shift work. Breast cancer risk is more evident in case-control studies with detailed exposure indicators. There is no standardized definition of night work and the studies vary in recognizing exposure indicators such as durability, intensity and frequency of night work. These differences might also explain the contradictory results between the studies. In future studies concerning night shift work and cancer, standardized definition of night shift work should be used. Detailed enough exposure indicators should also be included in the study