Īsviļņu garuma zilās gaismas ietekme uz cilvēka veselību

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CarePamatinformācija. Mākslīgo avotu gaismas ekspozīcija no viedām digitālajām ierīcēm vai no LED, kas tiek ieviestas, lai samazinātu enerģijas patēriņu, īpaši darba vidē, pēdējos gados ir kļuvusi ļoti izplatīta un ietekmē gan cilvēku redzi, gan arī citas orgānu sistēmas. Tādējādi jautājums par īso lielas enerģijas viļņu ietekmi uz cilvēku ir kļuvis par aizvien populārāku diskusiju tematu. Monohromatiskais gaismas spektrs ir sadalīts divos spektros, kas saistīti ar priekšrocībām un ieguvumiem, kā arī iespējamo kaitīgo iedarbību un attiecīgi palielinātu acu patoloģiju risku. Zilivioletais spektrs ar augstu un ilgstošu ekspozīcijas līmeni, iespējams, palielina tīklenes fotoķīmisko bojājumu risku. No otras puses, zilā spektra iedarbība ir būtiski nepieciešama ķermeņa vitālo funkciju vadīšanai, tādu kā diennakts ritma, noskaņojuma, kā arī kognitīvo funkciju norisei. Šī darba mērķis ir izdarīt secinājumus par dažādām sekām un faktoriem, ko rada zilā gaisma, ņemot vērā arī profesionālos faktorus, kā arī sniegt informāciju par pieejamiem preventīvajiem pasākumiem. Secinājumi: Atkarībā no zilās gaismas iedarbības ilguma, ieskaitot galvenokārt nakts laika ekspozīciju, īso viļņu garuma zilā gaisma var radīt ievērojamu risku daudzu ar šīs iedarbības saistītu patoloģiju attīstībai, jo īpaši, miega traucējumu un depresiju attīstībai, kas saistīti ar diennakts ritma traucējumiem. Tomēr pierādījumi ne tikai liecina par kaitīgu ietekmi, bet arī par to, ka zilā gaismas ekspozīcija var atstāt pozitīvu ietekmi, jo īpaši agri no rīta, uzlabojot modrību un kognitīvās funkcijas, jo īpaši profesionālajā darbībā un izglītībā.Background: Light exposure of artificial sources, thus from smart digital devices or from LEDs especially in occupational settings in order to reduce energy consumption, have become more present in recent years and affect our body and mind visually as well as non-visually. Therefore, short high energy wavelengths have posed an increasingly popular topic for discussion concerning the effects it bares on the human body. Monochromatic light spectrum is divided into two spectra related to advantages and benefits as well as possible harmful effects and increased risk for ocular pathologies respectively. The blue-violet spectrum in high and prolonged exposure rates have shown to possibly pose risk for photochemical retinal damage. While on the other hand blue-turquoise spectrum exposure is in fact a necessity for the management of vital non-visual body functions which in turn have an impact on the regulation of various biological consequences. Such involving the circadian rhythm, mood, as well as cognitive performance. This paper aims to conclude the various effects and factors blue light poses, also considering occupational factors, as well as the presentation of optional available preventative measures. Conclusion: Depending on exposure spectrum type, duration and timing of blue light, including mostly night-time exposure, short-wavelength blue light can pose a significant risk for numerous related pathologies, especially including sleep disturbances and depression in connection with circadian rhythm disturbances. Nevertheless, evidence not only produces harmful outcomes but has also shown that blue light exposure might bare positive effects by enhancing alertness and cognitive functions, especially considering daytime occupational as well as educational settings