Depression among patients with acute and chronic pancreatitis

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareDepresija ir bieži sastopami psihiskie traucējumi (9,1% no Latvijas populācijas, pēc Eurostat 2014. gada datiem). Aizkuņģa dziedzera slimības arī ir biežas Latvijā (150 uz 100 000 cilvēkiem populācijā, pēc SPKC 2017. gada datiem). Daži pētījumi parādīja, ka hronisks pankreatīts ir saistīts ar depresijas attīstību, kura, savukārt, pazemina pacientu dzīves kvalitāti. Latvijā nebija veikti pētījumi, kur būtu noskaidrota saistība starp depresiju un akūto pankreatītu. Pētnieciskā darba mērķis ir sekojošs: izpētīt depresijas simptomātiku un riska faktorus cilvēkiem Latvijā, kuriem ir akūta vai hroniska pankreatīta vēsture. Materiāli un metodes. Aptaujas veidā tika veikts šķērsgriezuma pētījums. Dalībnieki, kas ir pieauguši cilvēki no Latvijas, tika pieaicināti caur sociālajiem tīkliem. Akūta pankreatīta grupa — tie, kam ir vai bija akūts pankreatīts pēdējā gada laikā, hroniska pankreatīta grupa — tie, kam ir vai bija hronisks pankreatīts pēdējā gada laikā un kontroles grupa — tie, kam nekad nav bijis pankreatīts. Aptauja iekļāva jautājumus par dalībnieku vecumu, dzimumu, izglītību, pankreatīta vēsturi, hronisku un smagu slimību vēsturi, ciešanu no vardarbības, stresējošu faktoru vēsturi dalībnieku un viņu ģimenes dzīvē, dalībnieku ģimenes psihisko veselību, PHQ-9 skalu un alkohola lietošanas traucējumu noteikšanas testu (AUDIT). Rezultāti. Tika formētas trīs grupas: akūta pankreatīta grupa (n=32), hroniska pankreatīta grupa (n=36) un kontroles grupa (n=45). Statistiski nozīmīga starpība starp PHQ-9 skalas rezultātiem akūta pankreatīta un kontroles grupās netika atrasta, bet tika atrasta statistiski nozīmīga starpība starp PHQ-9 skalas rezultātiem hroniska pankreatīta un kontroles grupās (U=516,0; p=0,005). Tika atrasta korelācija starp depresijas riska faktoru skaitu un PHQ-9 skalas rezultātiem visā atlasē (r=0.278, p=0.003), bet pēc tās sadalīšanas pētījuma grupās, tās palika statistiski nenozīmīgas. Hroniska pankreatīta grupas dalībnieki biežāk atzīmē nepilnvērtīgu uzturu (p=0,001). Kontroles grupā tika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp nepilnvērtīgo uzturu un PHQ-9 skalas rezultātiem (U=55; p<0,001), kad tā ir nepietiekami nozīmīga hroniska pankreatīta grupā (U=81; p=0,052). Secinājumi. Cilvēki ar hronisko pankreatītu biežāk atzīmē nepilnvērtīgo uzturu, ka arī cieš no smagākas depresijas. Tas varētu nozīmēt, ka hroniska pankreatīta pacientiem varētu būt vajadzīga antidepresīva terapija un vairāk izglītošanas sadzīvošanai ar pankreatītu alimentārajā laukā.Depression is a common mental disorder (9.1% by Eurostat data, 2014). Pancreas diseases are also common in Latvia (150 per 100,000 of population by CDPC data, 2017). Several studies have provided data that chronic pancreatitis is related to the development of depression, which decreases the quality of life of patients. Studies providing information about acute pancreatitis in relation to depression were not performed in Latvia. The aim is to find out depression symptoms and risk factors among people with acute and chronic pancreatitis history in Latvia. Materials and methods. A cross-sectional research in a form of survey was conducted. Participants of the survey who are adults from Latvia were invited to participate through social media. Acute pancreatitis group—those who have or had acute pancreatitis during past year, chronic pancreatitis group—those who have or had chronic pancreatitis during past year and control group—those who have never had pancreatitis. The survey included questions about participants’ age, sex, education, pancreatitis history, chronic and severe diseases history, violence experience, history of stressful events in participants’ lives and families, their family’s mental health, PHQ-9 scale and the Alcohol Use Disorders Identification Test (AUDIT). Results. Three groups were formed: acute pancreatitis group (n=32), chronic pancreatitis group (n=36) and control group (n=45). There was no statistically significant difference between PHQ-9 scores in acute pancreatitis and control groups but there was a significant difference between PHQ-9 scores in chronic pancreatitis and control groups (U=516,0; p=0,005). There was a correlation between number of depression risk factors and PHQ-9 score within the whole sample (r=0.278, p=0.003) but after splitting into said groups, the correlation was considered statistically insignificant. Chronic pancreatitis participants are more likely to report inadequate diet (p=0,001). Statistically significant inadequate diet relation to PHQ score showed in control group (U=55; p