Literatūras apskats. SARS-CoV-2 infekcijas (Covid-19) raksturojums un iznākumi bērnu populācijā, bērnu loma infekcijas transmisijā.

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareAktualitāte: Kopš 2019. gada decembra, kad pirmais uzliesmojums tika dokumentēts Vuhaņā, Hubei provincē, Ķīnā, smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS CoV-2) ir izplatījies visā pasaulē, izraisot globālu pandēmiju. Bērnu populācijā līdz šim brīdim ir tikusi salīdzinoši saudzēta, un dati par COVID-19 pediatriskajā vecuma grupā ir ierobežoti. Pētījuma mērķis: Apkopot informāciju par COVID-19 epidemioloģiskajām īpašībām, klīniskajām izpausmēm un iznākumiem bērnu populācijā, un radīt lielāku izpratni par bērnu lomu slimības transmisijā. Materiāli un metodes: Literatūras atlasē tika izmantoti dati no elektroniskās medicīnas datu bāzes (Pubmed), vairāku valstu nacionālajiem statistikas centriem un globālajām veselības organizācijām (Pasaules veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra). Pārskatā tiek analizēti pētījumi, kas tika publicēti laika posmā no 2020. gada janvāra līdz 2021. gada martam. Rezultāti: Vīruss var inficēt visas bērnu vecuma grupas, ar vislielāko izplatību pusaudžu populācijā (14–17 gadi), taču hospitalizācijas rādītāji bērniem ir ievērojami zemāki nekā pieaugušajiem. Infekcijas izplatības līmenis mājsaimniecībās svārstās no 4% līdz 57% atkarībā no pētījuma. Bērnu izglītības iestādes nav galvenais SARS-CoV-2 infekcijas uzliesmojumu avots, ja tiek nodrošināti epidemioloģiskie drošības pasākumi. Asimptomātiski gadījumi bērnu populācijā svārstās no 4,4. līdz 28%. Visbiežāk sastopamie simptomi bērnu populācijā ir drudzis (51,6–59,1%), klepus (47,3–55,9%) un citi nespecifiski simptomi, kā piemēram nogurums, mialģija un galvassāpes. Tiek ziņots arī par GI trakta, ādas un acu simptomiem, bet tie nav limitēti tikai bērnu populācijā. Citāda klīniskā gaita tiek novērota bērniem ar Multisistēmisko iekaisuma sindromu (MIS-C), kur 71-80% pacientu ir GI simptomi, 42-61% ir gļotādas simtomi un 54% pacientu novērojama sirds un asinsvadu disfunkcija. Elpošanas sistēmas simptomi ir tikai 4-41% gadījumu, un tie ir saistīti ar smagu šoku. Kopējie rezultāti liecina, ka bērniem ir viegla vai mērena slimības gaita, un, salīdzinot ar pieaugušo populāciju, bērnu mirstības līmenis joprojām ir zems un saistīts ar blakusslimībām. Secinājumi: Pašlaik pētījumi liecina, ka bērni ir vismazāk skartā populācijas vecuma grupa, taču izskaidrojuma arvien vēl trūkst. Ir nepieciešams vairāk pētījumu par slimības epidemioloģisko un patofizioloģisko gaitu, kā arī kvalitatīvu pētījumu par slimības transmisiju centrētu uz bērnu populāciju.Background: Since December 2019, when the first outbreak was documented in Wuhan, Hubei province, China, the Severe acute respiratory syndrome coronavirus 2 (SARS CoV-2) has spread worldwide, causing a global pandemic. Children in the population at this point have been relatively spared, and data on COVID-19 in the pediatric age group are limited. The objectives: To summarise the information about COVID-19 epidemiological characteristics, clinical manifestations and outcomes in the pediatric population and bring more clarity to question about children's role in disease transmission. Methodology: Data from an electronic medical database(Pubmed), national statistical centres of different countries, and global health organisations(World health organisation and European Centre for Disease Prevention and Control) were used in literature selection. The review conducts analyses of publications that were published in the time period from January 2020 till March 2021. Results: The virus can infect all pediatric age groups, with the highest prevalence in the adolescent population(14-17 years of age), but hospitalisation rates are significantly lower than in the adult population. The infection rate in households varies from 4% to 57%, depending on the study. Children educational facilities are not the primary source of SARS-CoV-2 infection outbreaks when epidemiological safety measures are provided. Asymptomatic cases in the pediatric population range from 4.4. till 28%. The most common presentations in pediatric populations are fever(51.6-59.1%), cough(47.3-55.9%) and other unspecific symptoms like fatigue, myalgia and headache. GI tract, skin and ocular symptoms are reported but not specific to children. Different findings are seen in children with MIS-C, where 71-80% of patient have GI symptoms, 42-61% present with mucocutaneous findings and 54% are diagnosed with cardiovascular dysfunction. Respiratory symptoms are present only in 4-41% of cases and are associated with severe shock. Overall results conclude that children have mild to moderate disease course and compared with the adult population, pediatric mortality rates remain low and are associated with other comorbidities. Conclusions: Currently, evidence shows that children are the least affected population age group, but explanations are still lacking. More studies investigating epidemiological and pathophysiological disease course along with qualitative studies about transmission patterns are necessary