Alkylresorcinol, Lignan Metabolites and Vitamin D in Prostate Cancer Patients. Doctoral Thesis

Promocijas darbs izstrādāts: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Iekšķīgo slimību katedrā un RSU Ķirurģijas katedrā. Aizstāvēšana: 2014. gada 11.jūnijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Uzturs ir nepieciešams visu cilvēka bioloģisko procesu normālai funkcionēšanai. Pilnvērtīgs uzturs šūnu līmenī nodrošina visu organismu ar uzturvielām, kas nepieciešamas audu struktūras un funkcijas saglabāšanai. Turklāt uzturs ir viens no ietekmējamiem onkoloģisko slimību riska faktoriem. Uzskata, ka ar uzturu var novērst trešdaļas vēžu veidošanos. Priekšdziedzera vēzis ir otra biežākā ļaundabīgā onkoloģiskā slimība vīriešiem visā pasaulē. Latvijā tas ir pirmais biežākais vēzis un otrs biežākais nāves cēlonis starp visiem vēža veidiem vīriešiem. Augstā slimības prevalence un bieži lēnā attīstība padara priekšdziedzera vēzi par ļoti piemērotu prevencijai. Par uzturu kā priekšdziedzera vēža risku ietekmējošo faktoru lika domāt zemā priekšdziedzera vēža incidence un prevalence Āzijas valstīs, kur protektīvo ietekmi saistīja ar fitoestrogēnu – sojas produktu – iespējamo iedarbību. Rietumvalstīs galvenie fitoestrogēnu avoti ir lignāni. Ziemeļvalstīs galvenais lignānu avots ir rudzu maize, kas ir arī bagāts šķiedrvielu avots. Šķiedrvielas maizē saistītas ar daudzām bioloģiski aktīvām vielām, tostarp lignāniem un alkilrezorcīniem. Cits iespējamais faktors, kas var ietekmēt priekšdziedzera vēža attīstību, ir D vitamīns, kam, iespējams, piemīt ne tikai imunitāti modulējošā, bet arī antikancerogēnā aktivitāte. Pētījuma mērķis bija izpētīt, kurš alkilrezorcīnu metabolīts ir vispiemērotākais, lai novērtētu rudzu maizes un rudzu maizes šķiedrvielu daudzumu uzturā, kā arī izvērtēt alkilrezorcīnu un lignānu metabolītu saistību ar priekšdziedzera vēža risku. Otrs mērķis bija novērtēt pilngraudu rudzu maizes iespējamo ietekmi uz priekšdziedzera vēža progresēšanu. Cits mērķis bija novērtēt D vitamīna iespējamo saistību ar priekšdziedzera vēža risku. Lai izpildītu izvirzītos mērķus, noteicām potenciāli bioloģiski aktīvo vielu – alkilrezorcīnu un lignānu – daudzumu Latvijas maizes veidos, novērtējām uzņemto uzturu, tostarp maizes, rudzu maizes, šķiedrvielu, alkilrezorcīnu, lignānu un D vitamīna daudzumu uzturā, kā arī alkilrezorcīnu metabolītu (DHPPA – 3-(3,5-dihidroksifenil) propānskābes un DHBA – 3,5-dihidroksibenzoskābes) un lignānu metabolīta (ENL – enterolaktona) daudzumu asins plazmā, 12 stundu dienas un 12 stundu nakts urīnā un D vitamīna līmeni serumā priekšdziedzera vēža un kontroles grupas pacientiem. Lai novērtētu rudzu maizes iespējamo ietekmi uz priekšdziedzera vēža progresēšanu, nozīmējām rudzu maizes lietošanu un veicām izmeklējumus pirms un pēc rudzu maizes iekļaušanas uzturā – noteicām priekšdziedzera specifisko antigēnu (PSA), alkilrezorcīnu un lignānu metabolītus plazmā, dzimumhormonus, kā arī tika veikti morfoloģiskie izmeklējumi. Mūsu pētījuma rezultāti parādīja, ka alkilrezorcīnu un lignānu daudzums Latvijas sēklu un rudzu maizē, kā arī uzturā kopumā ir augsts. Alkilrezorcīnu koncentrāciju maizē var izmantot par marķieri kliju un šķiedrvielu daudzumam maizē. Arī uzturā alkilrezorcīnu un lignānu daudzums ir augsts. Galvenie lignānu avoti uzturā bija sēklu un rudzu maize. Nebija atšķirību uzņemtā uztura datos, tostarp maizes daudzumā un veidā, kā arī alkilrezorcīnu un lignānu daudzumā starp priekšdziedzera vēža un kontroles grupas vīriešiem. Piemērotākais biomarķieris rudzu maizes un rudzu šķiedrvielu daudzuma uzturā novērtēšanai ir DHPPA 12 stundu nakts urīnā. Alkilrezorcīnu metabolītu koncentrācijas plazmā un urīnā saistība ar uztura datiem atšķīrās abās pētījuma grupās. Iespējamais atšķirības iemesls ir kavēts alkilrezorcīnu metabolisms priekšdziedzera vēža pacientiem. Analizējot lignānu metabolītu ENL, konstatējām, ka tā koncentrācija bioloģiskajos šķidrumos atspoguļo lignānu daudzumu uzturā tikai intervences pētījuma apstākļos. Konstatējām, ka rudzu maize, iespējams, kavē priekšdziedzera vēža pro- gresēšanu. Potenciālie darbības mehānismi – dzimumhormonu saistošā globulīna, enterolaktona un alkilrezorcīnu metabolītu koncentrācijas palielināšanās plazmā, kā rezultātā pazeminājās PSA un tika novērota apoptozes rādītāju pieauguma tendence. Jāturpina pētījumi ar lielāku dalībnieku skaitu, tie jāveic ilgākā laika periodā, un jāizmanto rudzu maize ar vēl augstāku rudzu šķiedrvielu daudzumu. Analizējot D vitamīna līmeni, konstatējām, ka D vitamīna deficīts un/vai nepietiekamība ir plaši izplatīta priekšdziedzera vēža grupā un kontroles grupas vīriešiem pēc 45 gadu vecuma. Atšķirības D vitamīna koncentrācijā serumā starp grupām netika konstatētas. Ar uzturu netiek nodrošināts nepieciešamais D vitamīna daudzums abās pētījuma grupās. Lai sasniegtu vēlamo D vitamīna koncentrāciju serumā un lai izvērtētu D vitamīna iespējamo protektīvo efektu priekšdziedzera vēža prevencijā, ieteicams lietot D vitamīna neaktīvās formas preparātus un uzturā vairāk lietot zivis. Iegūtie rezultāti izmantojami kā pamats turpmākiem padziļinātiem pētījumiem par pilngraudu produktu un D vitamīna lomu priekšdziedzera vēža prevencijā