Laparoskopiskas vēdera priekšējās siena trūces plastikas metožu IPOM- pb un IPOM plus salīdzinājums. Dati no Ērebro universitātes slimnīcas 2017. – 2020

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareKopsavilkums Anotācija: Pieejamās laparoskopiskās intraperitoneālās virsmiskuļu tīkliņa labošanas metodes (IPOM) vēdera trūču labošanai ir IPOM, IPOM-plus un trešā variācija, kas tika ierosināta nesen –IPOM ar vēderplēves izlīdzināšanu un savienošanu (IPOM-pb; pb: eng. peritoneal bridging). Laparoskopiskā labošana ir samazinājusi recidīvu, seromu veidošanos un pēcoperāciju sāpju gadījumu. Neskatoties uz to, šobrīd trūkst vienprātības, kura no metodēm ir visoptimālākā vēdera trūču labošanā. Materiāli un metodes: Izmantojot PubMed, Google scholar, Europe PMC tika pārskatīta pieejamā literatūra. Identificēti 288 raksti, no kuriem, pamatojoties uz atbilstību, izraudzīti 36; IPOM-pb tieši minēts tikai vienā rakstā. Izveidots Ērebro universitātes slimnīcas (Zviedrija) pacientu, kam veikta laparoskopiska vēdera trūces labošana (LVHR) ar laparoskopisku IPOM-pb (“A grupa”; n= 93) vai IPOM-plus (“B grupa”; n=109), datu retrospektīvs pārskats par laika periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 25.jūnijam. Salīdzināti dažādi pacientu dati: vecums, dzimums, riska faktori, trūces lielums, operācijas ilgums, slimnīcā pavadītais laiks, pēcoperācijas komplikācijas pēc 30 dienām un pēc 6-12 mēnešiem (seroma, pēcoperācijas sāpes, recidīvs, ķirurģiski apstrādātās vietas infekcijas). Akūtas operācijas un konvertētas operācijas pētījumā netika iekļautas. Rezultāti: Trīs gadu laikā 202 pacientiem veikta plānveida LVHR. A grupas operācijas ilga vidēji 70 minūtes, bet B grupas operācijas 62 minūtes. Vidējais pētījumā iekļauto pacientu vecums bija 56,1 gads (standarta novirze 14.4). 30 dienas pēc operācijas seroma un virspusējas brūces infekcijas tika konstatētas 1% A grupā un 4% B grupā. Kopumā 13 pacienti (6%) ziņoja par pēcoperācijas sāpēm: 5 pacienti A grupā (5%), 8 pacienti B grupā (7%). Kopējais recidīvas biežums 3 gadu periodā A grupai bija 4,5% un B grupai 1%. Secinājumi: 1) Trūces maisa samazināšana ar vēderplēves izlīdzināšanu un savienošanu ir veicinājusi seromas gadījumu skaita samazināšanos 30.dienas pēcpārbaudē, lai gan grūti konkrēti noteikt cik lielā mērā tas ietekmē seromas veidošanos. 2) Salīdzinājumā ar IPOM-pb, recidīva riska un operāciju ilguma ziņā IPOM-plus ir labāka metode.Abstract Background: available methods of laparoscopic intraperitoneal onlay mesh repair (IPOM) abdominal wall hernias are “simple IPOM”, “IPOM-plus” and a third variation recently proposed, referred to as “IPOM with peritoneal bridging”. Laparoscopic repair has reduced the rates of recurrence, seroma formation and postoperative pain, yet there is currently lack of consensus regarding which of the techniques are most optimal for ventral hernia repair. Materials and methods: A review of available literature was performed using PubMed, Google scholar, Europe PMC. 288 articles were identified, 36 articles were selected based on relevance, only one of them mentioning IPOM-pb directly. Subsequently, a retrospective review of patient records ranging from 1st of January 2017 to 25th of June 2020 that underwent laparoscopic ventral hernia repair (LVHR) either with laparoscopic IPOM with peritoneal bridging (“group A”; n= 93) or IPOM-plus (“group B”; n=109) at the university hospital of Örebro, Sweden. Comparisons between age, gender, risk factors, hernia size, operation time, hospital stay, postoperative complications at 30 days and 6-12 months (seroma, postoperative pain, recurrences, surgical site infections). Acute operations as well as converted surgeries were excluded from the study. Results: Over a three-year period, 202 patients underwent elective LVHR. Group A had a mean operation time of 70 minutes and 62 minutes for group B. Mean age for both groups was 56.1 years (SD 14.4). At 30 days, seroma and superficial wound infection were found in 1% of group A and with higher incidence in group B (4%). Postoperative pain reported overall in 13(6%) patients, 5 (5%) in group A and 8 (7%) in group B. A cumulative recurrence rate over 3 years of 4.5 % of group A and 1% in group B respectively. Conclusions: 1) Reducing the hernia sac with peritoneal bridging has contributed to lower incidences of seroma at the 30-day follow-up, but it is difficult to ascertain how much it impacts the formation of the seroma. 2) IPOM-plus is the better option in terms of recurrence rates and operation times compared to IPOM-pb