Hialurnoskābes pildvielu un PDO diegu pielietojums sejas kontūru korekcijā - efektivitāte, noturīgums, sarežģījumi

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CarePriekšvēsture. Neķirurģiski minimāli invazīvs sejas uzlabojums pēdējos gados ir ātri ieguvis popularitāti, pateicoties lieliskajam efektam un ātrai atjaunošanās laikam, pateicoties gan savstarpēji saistītās hialuronskābes, gan ACVN diegu metodēm. Tomēr, cik man zināms, iepriekš minēto metožu efektivitāte, izturība un komplikācijas pēc ārstēšanas netika salīdzinātas. Attiecīgi šajā pārskatā tiks pārbaudīti šie faktori. Metodes: Tiks izmantoti dažādi 45 literatūras avoti no elektroniskajām datubāzēm angļu valodā, kas publicētas 2000– 2020 gadā, piemēram, PubMed, Aesthetic Surgery Journal, American Society for Dermatologic Surgery, ELSEVIER, PVO, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde, Journal of Dermatology Ārstēšana, VetMed, Kosmētikas un lāzerterapijas žurnāls, Plast Reconstr Surg, Estētiskā ķirurģija. Pārskats galvenokārt koncentrējas uz jaunākajiem klīnisko pētījumu rezultātiem un gadījumu ziņojumiem no 2014. līdz 2020. gadam. Rezultāti: Pārskats parāda, ka abi rūpnieciski radītie produkti ir ļoti efektīvi. ACVN diegi spēj palikt aktīvi saimnieka audos pat četrus gadus, savukārt hialuronskābe tikai līdz diviem gadiem. Abiem pacelšanas veidiem ir dažas savstarpējas komplikācijas, piemēram, abscess un granuloma. Tomēr papildus savstarpēji saistīta hialuronskābe (HA) var izraisīt smagākus notikumus - pēcinjekcijas infekciju, išēmiskas izmaiņas, asinsvadu oklūziju vai ādas nekrozi. Secinājums: Šajā pārskatā ir sniegta jaunākā informācija par savstarpēji saistītās hialuronskābes un ACVN diegu sejas uzlabošanas pēcapstrādes efektivitāti, izturību un komplikācijas, kuras papildus tiek savstarpēji salīdzinātas. Literatūras apskats apstiprina, ka abas minimāli invazīvās procedūras parāda lielu efektivitāti. Vienlaikus avoti apstiprina, ka katra preparāta iedarbības noturība ne tikai ietver preparāta sastāvdaļas, bet arī ir atkarīga no individuālajām vielmaiņas reakcijām, UV iedarbības, tabakas lietošanas un daudziem citiem faktoriem. Abas metodes ir saistītas ar dažādu komplikāciju trūkumu. Nosaukto faktoru salīdzinājums sniedz atjauninājumu, lai ne tikai ārsti, bet arī potenciālie pacienti ļautu uzzināt katras metodes priekšrocības un trūkumus, kas ir ļoti noderīgi medicīnas praksēBackground: Non-surgical minimally invasive facelift has gained its popularity quickly in recent years through its great effect and quick recovery time thanks to both crossed-linked hyaluronic acid and PDO thread methods. However, no review to my knowledge in compared post-treatment efficacy, durability nor complications in mentioned above methods. Accordingly, this review will inspect these factors. Methods: Different 45 literature sources will be put through from the electronic databases in English published from the 2000-2020, such as PubMed, Aesthetic Surgery Journal, American Society for Dermatologic Surgery, ELSEVIER, WHO, U.S. Food and Drug Administration, Journal of Dermatology Treatment, VetMed, Journal of Cosmetic and Laser Therapy, Plast Reconstr Surg, Aesthet Surg. The review mainly focuses on most recent results from the clinical researches and case reports from 2014-2020. Results: The review shows that both industrially created products are very effective. PDO thread is able to stay active in host’s tissue even for four years, while hyaluronic acid only up to two years. Both, lifting types, share some mutual complications, such as an abscess and a granuloma. However, additionally cross-linked hyaluronic acid (HA) can lead to more severe events – post-injection infection, ischemic changes, blood vessel occlusion, or skin necrosis. Conclusion: This review delivers the latest information on cross-linked hyaluronic acid and PDO thread facelift post-treatment efficacy, durability & complications that additionally are compared to each other. The literature review confirms that both minimally invasive procedures show great efficacy. Simultaneously sources confirm that durability of the effect of each preparation does not only include the preparation’s components but also, it depends on individual metabolic reactions, UV exposure, tobacco use and many other factors. Both methods are associated with the disadvantage of complications that vary. The comparison of titled factors delivers an update to let not only physicians but also potential patients to know the advantages and disadvantages of each method, which are very helpful in medical practice