Psychoacoustical and Electrophysiological Aspects of Central Auditory Disorder. Doctoral Thesis

Promocijas darbs izstrādāts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā. Pētījums apstiprināts ar Rīgas Stradiņa universitātes Ētikas komitejas lēmumu 2010. gada 10. jūnijā. Aizstāvēšana: 2014. gada 16. decembrī plkst.13.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Promocijas darbā “Centrālās dzirdes traucējumu psihoakustiskie un elektro-fizioloģiskie aspekti” veikta centrālās dzirdes izpēte. Dzirde ir viena no svarīgākajām funkcijām, kas nepieciešama veiksmīgai komunikācijai un izziņas procesā, tāpēc dzirdes traucējumu diagnosticēšana ir nozīmīga ārstēšanas taktikas izvēlē un līdz ar to dzīves kvalitātes uzlabošanā. Promocijas darbā analizēta centrālās dzirdes funkcija ar psihoakustisko metodi — runas audiometriju un elektrofizioloģisko metodi — dzirdes izraisītajiem garozas potenciāliem, kā arī izvērtēta elektrofizioloģisko mērījumu loma kā objektīva izmeklēšanas metode un tās rezultātu korelācija ar psihoakustisko metodi centrālās dzirdes traucējumu diagnostikā. Centrālās dzirdes funkcijas bojājuma gadījumos sūdzības par dzirdes traucējumiem var būt cilvēkiem ar normālu tonālo audiometriju. Centrālās dzirdes funkcijas diagnostika Latvijā līdz šim bija ierobežota — nebija runas audiometrijai nepieciešamo valodas testu latviešu valodā, kā arī netika veikti dzirdes izraisītie garozas potenciālu izmeklējumi. Centrālās dzirdes funkcijas izvērtēšanai runas audiometriju iesaka veikt dzimtajā valodā. Runas audiometrijai ir ierobežojumi — nepieciešama aktīva pacienta līdzdalība, turklāt tās rezultātu ietekmē kognitīvā funkcija. Tāpēc centrālās dzirdes funkcijas izvērtēšanai tika izmantota elektrofizioloģiskā metode — dzirdes izraisītie garozas potenciāli, kas atspoguļo akustiskā signāla analīzes ātrumu smadzeņu garozā. Darba mērķis bija raksturot centrālās dzirdes funkciju, noteikt centrālās dzirdes bojājuma psihoakustiskos un elektrofizioloģiskos kritērijus, izvērtēt medikamentozās terapijas ietekmi uz centrālo dzirdes funkciju pacientiem ar centrālās dzirdes traucējumiem. Viens no darba uzdevumiem bija izveidot valodas materiālu runas audiometrijai, veicot pārbaudes kontrolgrupas dalībniekiem ar normālu dzirdi. Izveidotie runas testi tika izmantoti runas uztveres sliekšņa un dihotiskās runas uztveres noteikšanai pacientiem ar dzirdes traucējumiem. Visiem pētījuma dalībniekiem veica dzirdes izraisīto garozas potenciālu mērījumus. Pacientu grupu pētījuma dalībniekus ārstēja medikamentozi, pēc tam atkārtoti veica dzirdes izraisīto garozas potenciālu izmeklējumus. Pētījumā analizēti mērījumu rezultāti 60 pacientiem ar dzirdes traucējumiem un 30 kontrolgrupas dalībniekiem ar normālu dzirdi. Pētījuma sākuma posmā tika izstrādāti runas testi latviešu valodā — 15 teikumu testi, katrā no tiem pa 13 teikumiem, un divu veidu dihotiskās runas uztveres testi — 13 ciparu vārdu pāri un 16 lietvārdu pāri. Ar teikumu testiem noteica runas uztveres slieksni maskējošā troksnī un bez tā. Runas uztveres sliekšņa starpība ar runas uztveres slieksni troksnī kontrolgrupas indivīdiem bija līdz 5 decibeliem, pacientu grupās — augstāka par 10 decibeliem. Dihotiskās runas uztvere pacientu grupās bija statistiski ticami vājāka — 47–69 % pie labās auss pārsvara 19–25 %, salīdzinot ar kontrolgrupu attiecīgi — 90–97 % un vidēji 8 %. Dihotisko ciparu vārdu uztveres rādītāji bija augstāki nekā dihotisko vārdu uztvere visiem pētījuma dalībniekiem, kas liecina par kognitīvo faktoru ietekmi centrālās dzirdes procesā. Dzirdes izraisīto garozas potenciālu komponentu latences atspoguļo garozas neironu ģenerētās uzbudināmības ātrumu. Dzirdes izraisīto garozas potenciālu komponentu P1, N1, P2, N2, P3 latences un amplitūdas cilvēkiem ar normālu dzirdi un pacientiem ar dzirdes traucējumiem atšķīrās gan pēc stimula intensitātes, klausoties maskējošā troksnī un bez tā, kā arī klausoties uzmanīgi vai pasīvi, gan arī pēc aktīvo elektrodu novietojuma uz skalpa. Klausoties signālu troksnī, komponentu latences statistiski ticami pagarinājās visiem pētījuma dalībniekiem, bet ievērojami — pacientu grupās komponentam P3. Elektrofizioloģisko un psihoakustisko mērījumu rezultāti atklāja, ka starp komponenta P3 latenci un dihotiskās runas uztveri pastāv korelācija visām pētījuma grupām: saīsinoties P3 latencei, dihotisko ciparu vārdu uztvere uzlabojās, kas apliecina komponenta P3 latenci kā diagnostisku kritēriju centrālās dzirdes traucējumu noteikšanā. Pēc ROC līkņu analīzes tika noteiktas robežvērtības, sensitivitāte un specifiskums kontrolgrupas un abu pacientu grupu dzirdes izraisīto garozas potenciālu komponentu latenču rezultātiem. Augstāko sensitivitāti uzrādīja dzirdes izraisīto garozas potenciālu komponentu P3 un N2 latences, kuru robežvērtības attiecīgi 304,77 ms (pie 95% sensitivitātes un 99% specifiskuma) un N2 — 220,23 ms (pie 90 % sensitivitātes un 98 % specifiskuma). Pagaidām nav vienotu starptautisku vadlīniju centrālās dzirdes traucējumu medikamentozai ārstēšanai. Atklājumi liecina, ka centrālās dzirdes funkcijā piedalās garozas GABA^A, holīnerģisko un glutamāterģisko receptoru atkarīgo neironu sinapses, tāpēc pacientiem tika ordinēts medikamentozās terapijas kurss ar nicergolīnu un pramiracetamu, kas uzlabo impulsu pārvadīšanu šajās sinapsēs, kā arī veicina neirometabolismu. Pēc medikamentozās terapijas pacientiem statistiski ticami saīsinājās komponenta P3 latences, kā arī uzlabojās dihotiskās runas uztveres rādītāji. Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka medikamenti labvēlīgi ietekmēja centrālās dzirdes funkciju. Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka par centrālās dzirdes traucējumu kritērijiem uzskatāms paaugstināts runas uztveres slieksnis salīdzinājumā ar to troksnī vairāk par 5 decibeliem, dihotiskās runas uztvere mazāka par 90 %, labās auss pārsvars lielāks par 8 % un pagarināta dzirdes izraisīto garozas potenciālu komponenta P3 latence troksnī salīdzinājumā ar mērījumu bez trokšņa, kā arī pārsniegtas komponentu P1, N1, P2, N2 latenču raksturīgās robežvērtības. Darbā izstrādāta un patentēta metode centrālu dzirdes traucējumu diagnos-ticēšanai, izmantojot oriģinālus runas uztveres sliekšņa teikumu testus un dihotiskās runas uztveres testus, kā arī dzirdes izraisītos garozas potenciālus. Promocijas darbs uzrakstīts latviešu valodā. Kopējais darba apjoms ir 156 lappuses (bez pielikumiem), analītiski ilustratīvais materiāls izkārtots 18 tabulās, 37 attēlos, trīs pielikumos. Literatūras sarakstā ietverti 290 izmantoto darbu nosaukumi