Time and spice in Laima Muktupavela's early novels: in original and translation

Romānā „Cilpa” (2003) lasītājs caur rūpīgi veidotu daiļdarba struktūru, kurā ir jaunas, mitoloģizētas pasaules atklāšana, varoņu psiholoģisko pārdzīvojumu bezgalīgie plašumi un jauna realitātes iegūšana, kas ir līdzvērtīga pasaules daudzveidības izpratnei kā visa pamatam, nonāk simbolu pasaulē, kas atspoguļo opozīcijas „centrs un perifērija” vērtības, krustpunktā saduroties laukiem un pilsētai. Romāna uzmanības centrā ir cilvēks kā personība, cilvēks savā ikdienišķajā, eksistencē, kuru pārmaina kāda neierasta situācija vai brīdis. Un pat tad, ja situācija ir ārkārtēja, vēstītājs pievēršas varoņa ikdienai. Turpretī „Šampinjonu derība” (2002) piesaista ar realitātes atspoguļošanu, kas, lai gan mazākā mērā nekā pirms vairākiem gadiem, joprojām ir aktuāla Latvijai un Lietuvai. Romāns ir novators ar savu leksisko un stilistisko brīvdomību, kā arī neierasto rakstīšanas stilu, kurā bieži izmantotas frāzes un vārdi svešvalodās (krievu, angļu, vācu, latīņu un franču valodās), kas romānam pievērš koloritāti. Maģistra darba objekts – Laimas Muktupāvelas proza, par pētījuma avotiem izvēloties divus romānus - “Šampinjonu derība” (2002), “Cilpa” (2003) un to tulkojumu lietuviešu valodā “Pievagrybių testamentas” (2003) un “Kilpa” (2006). Pētījuma priekšmets – laiktelpa, teksta grafiskā noformējuma un tulkojuma īpatnības. Pētījuma priekšmets cieši saistīts ar izvirzīto mērķi – atklāt laika un telpas būtiskās kopsakarības, to izpausmes un simboliku, kā arī tulkojuma specifiku L. Muktupāvelas romānu oriģinālā un to tulkojumā lietuviešu valodā. Šāda veida pētījums ir aktuāls, jo paredz pētīt kā oriģinālu, tā tulkojuma materiālu, piedāvājot atklāt tulkojuma īpatnības, citādi nepamanāmus kultūras krustpunktus, īpaši baltu mitoloģijas līmenī. Mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi uzdevumi: 1) analizēt laiktelpu L. Muktupāvelas romānos “ Šampinjonu derība” un “Cilpa”; 2) interpretēt biežāk lietoto simbolu nozīmi romānos; 3) iepazīt latviešu un lietuviešu folkloru un mitoloģiju, salīdzināt baltu tradīcijas, akcentējot to dažādību; 4) fiksēt būtiskākās oriģinālteksta un tulkojuma atšķirības. Pētījumā izmantotas divas pētīšanas metodes – salīdzināmā jeb komparatīvā un lingvokulturoloģijas metode. Pētījums sastāv no četrām nodaļām, kurām izvērstas atbilstošas apakšnodaļas, nobeiguma, secinājumiem, kā arī pievienots izmantotās literatūras saraksts. Pirmās trīs nodaļas attiecīgi veltītas mītiskā, psiholoģiskā un vēsturiskā hronotopa mijiedarbei, to raksturojošiem telpas izplatības objektiem un laika procesu pastāvēšanas ilgumiem. Ceturtajā nodaļā aplūkots teksta vizuālais noformējums un tā funkcijas. Maģistra darbam pievienoti divi pielikumi. Pirmajā pielikumā „Mītiskās laiktelpas modelis romānam „Cilpa””. Savukārt otrais pielikums atspoguļo romāna „Cilpa” tēla – Zalktienes – valodas īpatnības.In the novel „Cilpa” 2003 (The Loop) the reader comes into the world of symbols through the carefully made structure of the work by author. There are shown such topics as world through the mythology and the reality of the new world. In the center of work come city and the countryside which are shown as opposites. Whereas in the other novel “Šampinjonu derība” 2002 (The Mushrooms’ Testament) attaches reader with an interesting version of showing reality. This fact is binding for Latvians and Lithuanians who are interested in unqualified work abroad. The theme of the novel makes reader think about role of motherland as the lost and strange territory. The object of the master’s work is the prose of prose-writer’s Laima Muktupavela who is well known nowadays. I have choosen two novels for analyses “Cilpa” (The Loop) and “Sampinjonu deriba” (The Mushrooms’ Testament). (In Lithuanian “Pievagrybių testamentas” (2003) un “Kilpa” (2006)). The research subject is the time - space, the graphical design and the individuality of the Lithuanian translation. The research object is tight connected with the aim of the master’s work – to find the common things for time and space, their symbols and expression, also to show the individuality of translation in Lithuanian and in Latvian original. This way of research is actual because predicts to research the original as a material of translated novel and offers to discover the individuality of the translation in the level of the Balt’s mythology which can be the master work’s urgency. The tasks of the work: 1) to analyse the space and time in Laima Muktupavela two novels “Cilpa” (The Loop) and “Sampinjonu deriba” (The Mushrooms’ Testament). 2) to interpret the meaning of more often used symbols in novels 3) to get acquainted with Lithuanian and Latvian mythology, making stress on their differences 4) to fix the main differences between translation and original The two main methods of analyses are used – the comparative and linguacultural. The work consists of four main chapters which are followed by subdivisions, the finish, conclusions and the list of used literature. The first three chapters are devoted to mythical, psychological, and historical chronotope interaction. The fourth chapter shows the visual design of the text and its functions. The master’s work has two appendixes – the first about mythical and schematic model in novel “Cilpa”, the second appendix is about language individualities of one of the characters in the novel “Cilpa” (Zalktiene). .Latvių autorė Laima Muktupavela lietuvių skaitytojui pažįztama nuo 2003 m., kai išleidžiamos jos pirmosios knygos vertimas lietuvių kalba. („Pievagrybių testamentas“, parašytas 2002 m.) Dėl latvių literatūrai neįprastos tematikos ir modernaus stiliaus jausenos romanas „Pievagrybių testamentas“ yra meniškai puikus. Kūrinyje realistiškai pavaizduotas Latvijos juodadarbių darbas Airijoje, akcentuojantžmonių savitarpio santykių įvairovę ir latvių fizinę ir psichologinę ištvermę. Romano tema ypač aktuali šiomis dienomis – tėvynėje ,,nereikalingų” žmonių klajonės po pasaulį ieškant laimės ir pinigų, žmonių tarpusavio santykiai ekstremaliomis aplinkybėmis. Laimos Muktupavelos rašybos stilius – tiesioginis, aštrus, gyvybingas, , filosofinis. Antroji jos knyga yra tokia pati – parašyta nepaprastai gerai. „Kilpa“ yra mitologinis trileris, kuris į lietuvių kalbą išverstas 2006 m., (trimis metais vėliau nei Laima Muktupavela jį sukūrė). Jį skaityti paskatino natūralus smalsumas – tai naujas, iki šiol Latvijoje neapibrėžtas knygos žanras – mitologinis trileris., Trilerio ženklai lengvai atpažįstami: niekšai, pistoletai, persekiojimas ir įrodymų rinkimas. Romane „Kilpa” kultūros istorijoje seniai žinomos temos ir archetipiniai herojai įgijo „antrą kvėpavimą“ nepaprastu literatūrinu pavidalu, išsaugodami dalinai rimtą, dalinai komišką ryšį su praeities tradicija. Kilpomis kartu susipina pagoniškasis ir krikščioniškasis, mitinis ir istorinis, fikcinis ir realusis pasauliai, kaimas ir miestas. Tačiau skirtingai nuo daugelio postmodernizmo romanų, kuriuose panaudotasis nonselekcijos principas skatino absurdišką netvarką, Laimos Muktupavelos darbo bendrasis stilius nuostabiai suderintas ir sinkretinis. Laima Muktupavela romanuose „Kilpa” ir „Pievagybių testamentas” vizualaus apipavidalinimo ypatybes ir jų funkcinę įvairovę naudoja kaip stilistines raiškos priemones, kurioms būdinga emocinė ekspresija. Magistro darbo objektas – Laimos Muktupavelos proza; tyrimo šaltiniai du romanai – „Šampinjonu derība“ (2002), „Cilpa“ (2003) ir jų vertimai „Pievagrybių testamentas“ (2003) ir „Kilpa“ (2006). Tyrimo dalykas – laikas ir erdvė, teksto grafinio apipavidalinimo ir vertimo savitumai. Tyrimo objektas siejamas su iškeltu tikslu: išaiškinti laiko ir erdvės esminius tarpusavio ryšius, jų išraiškas ir simboliką, taip pat ir vertimo specifiką Laimos Muktupavelos romanų originaluose ir jų vertimuose lietuvių kalba. Tyrimas yra aktualus, nes tyrinėjama orginalo ir vertimo medžiaga, aiškinami vertimo savitumai, nepastebėti kultūros susikirtimo taškai, kurie ypač ryškūs baltų mitologojos lygyje. Tiklsui pasiekti keliami tokie uždaviniai:: • Analizuoti laiką ir erdvę; • Interpretuoti romanuose dažniau naudotų simbolių reikšmę; • Fiksuoti esminius orginalo ir vertimo skirtumus. Tyrime naudoti du tyrimo metodai: lyginamasis ir lingvakulturologinis. Darbas turi 4 skyrius su poskyriais, įvadą, pabaigą, išvadas, naudotas literatūros ir šaltinių sarašą. Pirmieji trys skyriai skirti mitinio, psichologinio ir istorinio chronotopo sąveikai. Ketvirtame skyriuje ištirtas teksto vizualusis apipavidalinimas ir jo funkcijos. Magistro darbe yra du priedai: romano „Kilpa“ mitinio chronotopo schematiškasis modelisir to paties romano persanažės – Žaltienės – kalbos ypatumai.Vytauto Didžiojo universiteta