The effects of body positioning on pulmonary function measurments in individuals with an increased body mass index

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareIevads. Palielināts ķermeņa masas indekss ir sabiedrībā plaši sastopama problēma, kas ir riska faktors daudzām saslimšanām un var veicināt dažādu, ar elpošanas sistēmu saistītu, simptomu rašanos, piemēram, elpas trūkumu[5, 16, 19, 22, 23, 27]. Aptaukošanās ir arī cēlonis patofizioloģiskām izmaiņām elpošanas sistēmā, kas var radīt sūdzības [30]. Sūdzības, kas saistītas ar elpošanas sistēmu tiek izmeklētas ar spirometrijas palīdzību. Standarta situācijā izmeklējums sastāv no forsētas vitālās kapacitātes manevra sēdus stāvoklī, taču dažādu slimību diagnostikā pielieto manevru, mainot ķermeņa stāvokli [15]. Ir pierādīts, ka gan ķermeņa stāvokļa maiņa, gan ķermeņa masas indekss ir ietekmējošs faktors plaušu funkcionālajiem rādītājiem [15, 24, 28]. Darba mērķis. Noskaidrot, vai atšķiras plaušu ventilācijas funkcija indivīdiem ar normālu un palielinātu ķermeņa masas indeksu, mainot ķermeņa stāvokli. Pētnieciskā darba hipotēze. Indivīdiem ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu ir zemāka plaušu ventilācijas funkcija dažādos ķermeņa stāvokļos kā indivīdiem ar normālu ķermeņa masas indeksu. Materiāli un metodes. Darba realizācijā tika veikti spirometrijas mērījumi stāvus, sēdus un guļus uz kreisajiem sāniem indivīdiem ar normālu un palielinātu ķermeņa masas indeksu. Dati tika apkopoti izmantojot Microsoft Excel un statistiskā analīze tika veikta izmantojot IBM SPSS Statistics 21 versiju. Rezultāti. Pētījumā piedalījās 55 indivīdi no kuriem 54.5% (95% TI 41.8.6-67.3) bija sievietes un 45.5% (95% TI 32.7-58.2) vīrieši. Pētījuma dalībnieki bija vecumā no 22 līdz 77 gadiem ar vidējo vecumu 50.2 (95% TI 45.0-55.1) gadi. Pētījuma dalībnieku ķermeņa masas indekss (ĶMI) bija robežās no 18.7 līdz 42.8 ar vidējo ĶMI 27,5(95% TI 25.9-29.1) kg/m2. Normāls ĶMI bija 38.2% (95% TI 27.3-50.9) indivīdu, ar vidējo ĶMI 21.9 (95% TI 21.1-22.7) kg/m2. Kopumā palielināts ĶMI bija 61.8% (95% TI 49.1-72.7) indivīdu, ar vidējo ĶMI 30.9 (95% TI 29.3-32.6) kg/m2. Ar Mann Whitney testu neatkarīgiem paraugiem tika noteikta statistiski nozīmīga atšķirība FEV1/FEV6 attiecībai starp indivīdiem ar normālu un palielinātu gan sēdus (p<0.01), gan stāvus (p<0.05), gan guļus (p<0.01) stāvoklī. Veicot Mann Whitney testu neatkarīgiem paraugiem tika noteikta statistiski nozīmīga atšķirība FEV1/FEV6 attiecībai starp vīriešiem un sievietēm stāvus stāvoklī, kur vidējā vērtība vīriešiem bija 76.6% (95% TI 73.3-79.9), un 79.6% (95% TI 76.6-82.5) sievietēm. Ar Mann-Whitney testu neatkarīgiem paraugiem tika novērota statistiski nozīmīga atšķirība salīdzinot PEF rādītāju indivīdiem ar normālu un palielinātu ĶMI, nomainot ķermeņa pozīciju no sēdus uz guļus stāvokli (p<0.05). Indivīdiem ar normālu ĶMI starpība bija ar vidējo vērtību 4.5% (95% TI 0.5-8.5), un 10.9% (95% TI 7.4-14.4) indivīdiem ar palielinātu ĶMI. Veicot Mann Whitney testu neatkarīgiem paraugiem, statistiski nozīmīga atšķirība starp indivīdiem ar normālu un palielinātu ĶMI tika noteikta FEF75 rādītājā sēdus stāvoklī (p<0.05). FEF75 sēdus stāvIntroduction. Increased body mass index is a common problem in society.It is a risk factor for many diseases and can promote many different respiratory symptoms,e.g., breathlessness [5, 16, 19, 22, 23, 27]. Obesity is also a cause pathophysiological changes in respiratory system that can cause sypmtoms [30]. Symptoms that are associated with the respiratory system are tested using siprometry. Typical spirometry test consists of forced vital capacity manouver in seated position, but body positioning is used in diagnostics of different diseases [15]. There is strong evidence that body positioning and body mass index affect pulmonary functions [15, 24, 28]. Aim. To find out whether pulmonary function differs in individuals with a normal and an increased body mass index in different body postitions. Research hypothesis. Individuals with an increased body mass index have lower pulmonary function in different positions than individuals with a normal body mass index. Materials and methods. Research was realized by preforming spirometry in seated, standing and lying down on left side positions on individuals with a normal and an increased body mass index. Data was collected using Microsoft Excel and statistical calculations were done using IBM SPSS Statistics 21st version. Results. The study was conducted with 55 individuals, of which 54.5% (95% TI 41.8.6-67.3) were women and 45.5% (95% TI 32.7-58.2) were men. Participants were 22 – 77 years old with the average age 50.2 (95% TI 45.0-55.1) years. Participants had a body mass index(BMI) 18.7-42.8 with an average 27,5(95% TI 25.9-29.1) kg/m2. Normal BMI had 38.2% (95% TI 27.3-50.9) individuals, with the average BMI of 21.9 (95% TI 21.1-22.7) kg/m2. Increased BMI had 61.8% (95% TI 49.1-72.7) individuals, with the average BMI of 30.9 (95% TI 29.3-32.6) kg/m2. Using Mann Whitney test for independent samples there was a statistically significant difference in FEV1/FEV6 ratio between individuals with normal BMI and increased BMI in seated (p<0.01), standing (p<0.05), and lying down (p<0.01) positions. Using Mann Whitney test for independent samples there was a statistically significant difference in FEV1/FEV6 ratio between men and women in seated position, where average value in men were 76.6% (95% TI 73.3-79.9), 79.6% (95% TI 76.6-82.5) in women. Using Mann-Whitney test for independent samples there was a statistically significant difference in PEF values between individuals with a normal and increased BMI, when switchig positions from seated to lying (p<0.05). Average difference in individuals with a normal BMI was 4.5% (95% TI 0.5-8.5), and 10.9% (95% TI 7.4-14.4) with an increased BMI. Using Mann Whitney test for independent samples there was a statistically significant difference in FEF75 value between individuals with a normal and increased BMI in seated position (p