European Union’s Common Security and Defense Policy’s development since the Treaty of Maastricht

Starptautiskās attiecības - Eiropas studijasSocioloģija, politoloģija un antropoloģijaInternational Relations - European StudiesSociology, Politics and AnthropologyBakalaura darba tēma ir ”Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politikas attīstība kopš Māstrihtas līguma”. Ņemot vērā Eiropas Savienības straujo attīstību un nozīmīgo lomu globālajā politikā, iespējams novērot padziļinātāku integrāciju dalībvalstu starpā ne tikai ekonomiski, bet arī citās sfērās. Drošības nozares integrācija ES dalībvalstīm bijis sarežģīts un domstarpību raisošs jautājums, tomēr, var novērot, ka valstis aizvien vairāk ir gatavas nodot suverenitāti ES kompetencē šajā jomā. Pamatojoties uz šo aktualitāti, darba mērķis ir noskaidrot, kādi faktori ir virzījuši un stimulējuši padziļinātāku integrāciju Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) veidošanā. KDAP ir ES viena no prioritārajām politikām, kas paredz miera operāciju veikšanu, drošības veicināšanu Eiropā un globālā mērogā. Darbā pielietotā teorija ir neofunkcionālisms, kas fokusējas un integrāciju stimulējošajiem faktoriem. Teorijas pamata elements ir integrācijas pārplūšana no viena sektora, piemēram ekonomikas, uz citiem sektoriem. Tādējādi, darba hipotēze tiek izvirzīta – ES KDAP attīstības noteicošais faktors ir integrācijas pārplūšana no citiem sektoriem. Izvirzītā hipotēze tiek risināta balstoties darba noteiktajā mērķi, tas tiek darīts apskatot ES KDAP attīstības gaitu. Balstoties uz teorijā noteiktajiem integrācijas elementiem un ES institūciju mājaslapu informāciju, tika analizēti un pētīti būtiskākie notikumi, kas ietekmējuši ES drošības nozares integrāciju. Apskatot integrāciju – institūciju izveidi, līgumus, dalībvalstu darbību un intereses, kā arī globālus notikumus, kas ietekmējuši drošības sfēru, tika analizēta to ietekme uz KDAP attīstību. Darba būtība ir izpētīt likumsakarības un tendences kopējā attīstības gaitā, koncentrējoties uz periodu, un integrāciju pastiprinošajiem faktoriem. Attīstības periods tiek dalīts 3 posmos: no Māstrihtas līguma līdz „Berlīne +” vienošanās slēgšanai; no Irākas kara līdz Lisabonas līgumam; no Ukrainas krīzes līdz mūsdienām. Svarīgākie secinājumi darba gaitā – integrācija ekonomiski un tās pārplūšana sekmēja KDAP attīstību sākuma posmā, jo nostiprināja sadarbības mehānismu, un ekonomiskie ieguvumi piesaistīja valstu vēlmi integrēties, gādāt par sistēmas funkcionalitāti. Par spīti integrācijai ekonomikā, KDAP attīstību vairāk veicinājuši draudi pie ES robežām, tieši karš Ukrainā, konflikti Balkānu reģionā. Domstarpības un skeptiskā attieksme pret ASV ir būtisks faktors KDAP attīstības veicināšanā, un tieksmē pastiprināt stratēģisko autonomiju – Irākas karš, mūsdienu D. Trampa valdība. Galvenais šķērslis ES KDAP attīstībā ir valstu sadrumstalotība militārajā tehnikā, un jautājumā par ES lomu globālā drošības jomā. (Atslēgvārdi: Eiropas Savienība, drošība, KDAP, attīstība, faktori)The title of the bachelor’s thesis is ”European Union’s Common Security and Defense Policy’s development since the Treaty of Maastricht”. As the European Union is becoming a greater power in global politics, other political fields, starting from the economic one, are interested in the process of integration. Integrating in the security and defense sector has been a problematic and triggering topic for member states of the EU. Nevertheless, in recent years it has been acknowledged that countries are willing to collaborate to integrate their defence policies, thus decreasing their own sovereignity in this field and transfering this policy making to the EU level. Thus the aim of research is to find out which are the main factors, that stimulate enhanced development of the Common security and defense policy (CSDP). CSDP enables the EU to conduct peace keeping operations, conflict prevention, and strenghten international security. Theory employed for this research is neofunctionalism, as it focuses on the factors that drive EU integration. The core concept of neofunctionalism is spillover, which means that successful integration in one sector, for example economy, leads to the spillover of integration to other sectors. As a result, the hypothesis is that the main factor in the development of CSDP is the spillover effect. To test this hypothesis the research is going to be conducted by analyzing the main initiatives and events that have influenced the CSDP since the Maastricht treaty. Research is based on information gathered from EU institutions, treaties, member states and situations that are considered to be most influential in the development of the EU defence sector. Which helps to find tendencies, patterns and regularities in development since the Maastricht treaty. For a smooth research design, the whole timeline has been divided in 3 periods: from the Maastricht treaty to „Berlin plus” agreement; from the Iraq war to the Lisbon treaty; from the Ukraine crisis till the present. Main conclusions are – economic integration and its spillover is more evident in the first development period as the theory recognizes. Economic integration helped to stabilize the mechanism of cooperation, economic gains persuade to further integrate, and protect the created system. Despite spillover starting from economic integration, the development of CSDP has more effectively been stimulated by conflicts at EU’s borders and threat perception – Ukraine crisis, the Balkan region. CSDP’s development has been positively influenced by the sceptical attitude towards the USA, and has also enhanced the development towards strategic autonomy in situations like the Iraq war and D. Trump administration. The main obstacle in CSDP development has been military fragmentation and different opinions about the EU’s role in global security. (Key words: CSDP, security, development, factors, EU